Žurnāls Medības saņēmis kāda lasītāja jautājumu, viņš lūdz sniegt skaidrojumu, cik maksā nelikumīgi nomedīts lācis, ūdrs vai ērglis. Ar kādām sekām jārēķinās?
Skaidro Valsts meža dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Vilcāne:
“Šis jautājums ir Dabas aizsardzības pārvaldes kompetencē, jo minētās sugas ir gan nemedījamas, gan aizsargājamas. Medību likums arī paredz sodu par šo dzīvnieku nelikumīgu nomedīšanu, bet administratīvo procesu par to veic Dabas aizsardzības pārvalde. Šādās situācijās tiek pārkāpts arī Sugu un biotopu aizsardzības likums un Dzīvnieku aizsardzības likums.
Medību likuma 32. panta divdesmit trešajā daļā teikts: par nemedījamo savvaļas dzīvnieku iegūšanu, medīšanu vai turēšanu nebrīvē, ja nav saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes ikreizēja atļauja, piemēro naudas sodu līdz piecdesmit naudas soda vienībām (šobrīd 250 eiro).
Savukārt Sugu un biotopu aizsardzības likuma 25. pantā rakstīts, ka par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu indivīdu, tostarp putnu un zivju, un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanu vai traucēšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no trim līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (15 līdz 700 eiro), bet juridiskajai personai – no četrpadsmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām (70 līdz 1400 eiro).
Arī Dzīvnieku aizsardzības likuma 56. panta pirmā daļa paredz bargu sodu. Par tādu normatīvo aktu pārkāpšanu, kuri regulē savvaļas sugu dzīvnieku ieguvi, iegādi, turēšanu nebrīvē, atsavināšanu vai turēšanu pārdošanai vai apmaiņai un piedāvāšanu tirdzniecībā, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (70 līdz 700 eiro), bet juridiskajai personai – no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām (140 līdz 1400 eiro).”
Taču sods par nelikumīgajām darbībām ir tikai daļa no nepatikšanām, ar kurām jārēķinās malumedniekam
Ministru kabineta noteikumu Nr. 281 Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas, kas izdoti 2007. gada 24. aprīlī un šobrīd ir spēkā, 40. punktā minēts, ka, lai segtu kaitējumu īpaši aizsargājamo sugu indivīdiem (piemēram, dzīvnieku sugas indivīdu nogalināšana, ievainošana un to dzīvotņu postīšana, augu sugas indivīdu ciršana, noplūkšana, izrakšana, vākšana, bojāšana, lasīšana un to dzīvotņu postīšana), to atlīdzības apmērus nosaka atbilstoši īpaši aizsargājamo sugu iedalījumam grupās atkarībā no to apdraudētības, sastopamības un nozīmīguma:
* par pirmās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (lācis, ērglis) iznīcināšanu vai bojāšanu kaitējumu atlīdzina 40 minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu (20 000 eiro);
* par otrās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (ūdrs) iznīcināšanu vai bojāšanu kaitējumu atlīdzina 10 minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu (5000 eiro).
Taču, ja zaudējumi sasniedz tik lielas summas, tā ir kriminālatbildība.
Kā notvert malumednieku un par aizliegtajiem rīkiem. “Šauj garām!” #87 epizode
Abonē, lasi elektroniski vai meklē preses tirdzniecības vietās!
