Mazie plēsēji itin bieži ir sastopami līdzās cilvēku mājokļiem, jo tur ir vairāk pārtikas. Tas, ka savulaik Medību likumā tika iekļauts aizliegums medīt pilsētu teritorijās, laikam ejot, ir spēcīgi ietekmējis situāciju un var novest pie neparedzamām sekām.
Aizvien pieaugošais plēsēju novērojumu skaits apdzīvotajās vietās, tai skaitā arī lielpilsētās liecina, ka problēma jau eksistē, tikai mēs to vēl īsti neapzināmies.
Salīdzinājumā ar savvaļu, kur pārtikas ir ievērojami mazāk, pilsētā vides ietilpība ir daudz lielāka. Tas nozīmē, ka arī dzīvnieku: lapsu, caunu, sesku, pilsētas nomalēs arī jenotsuņu un āpšu ir daudz vairāk, nekā redz cilvēki. Var reizināt vismaz ar 10!
Šogad daudz ziņojumu saņemts no Liepājas, kur pilsētas Promenādē pie jahtkluba, pludmalē starp kafejnīcām, dzīvojamos rajonos un nu jau pilsētas iedzīvotāju un viesu iecienītajā Piejūras parkā skaidrā dienas laikā ir novērotas lapsas.
Cilvēki informē ne tikai par pašu dzīvnieku klātbūtni, bet arī par atrastām alām, kas absolūti nav normāli. Plēsējiem raksturīgi apmesties drošā, nevienam nezināmā un nepieejama vietā. Tas, ka lapsa būvē alu celtniecības laukumā, ka šajā video redzams, un rosās cilvēku klātbūtnē skaidrā dienas laikā, nav normāli.
Ļaudis sajūsminās par tikšanos ar lapsām un piebaro tās, aizmirstot, ka tas ir plēsējs. Pat, ja tā ir gatava paņemt piedāvāto pārtiku, tā nebūt nav uzskatāma par mīļu mājdzīvnieciņu. Sekas ir neprognozējamas. Pilsētas iedzīvotāji un viesi neiedziļinās problēmas būtībā. Sagādājot papildus pārtiku, viņi nodrošina izdzīvošanu lielākam plēsēju un to pēcnācēju skaitam. Vai tas ir vajadzīgs?
Lapsas var pārnēsāt 20-30 dažādu bakteriālu, vīrusu un parazītu infekcijas slimību. Lapsa var kļūt par trakumsērgas izplatītāju. Par laimi, pateicoties mednieku un Pārtikas un veterinārā dienesta pūlēm, šī 100% nāvējošā slimība Latvijā ir izskausta, taču…
Palielinoties savvaļas plēsēju populācijas blīvumam, slimību izplatības risks pieaug
Piemēram, Krievijas galvaspilsētā Maskavā ik gadu tiek reģistrēti vairāki desmiti trakumsērgas gadījumu cilvēkam! Viņi visi neizbēgami mirst!
Lapsas izplata arī kašķi, kas apdraud mājdzīvniekus un ehinokokozi, kas ir ļoti bīstama arī cilvēkam. Ehinokokoze ir hroniska, grūti ārstējama parazitāra infekcija. Ārstēšanai var būt nepieciešama pat ķirurģiska iejaukšanās.
Kā var inficēties? Pieskaroties kaut kam: lietai, zālei, ogai, lapai, kur pāri ir gājusi lapsa. Piemēram, šajā video redzamajā strūklakā bieži plunčājas bērni un, kā izrādās, savu purnu un, iespējams, ne tikai to mērcē lapsa.
Liels paldies par videomateriālu no koncertestrādes “Pūt,vējiņi!” būvlaukuma Bildberg projektu vadītājam Anaram Abdullajevam un darbiniekiem.
