Šogad Valsts meža dienests reģistrējis un dzēsis jau 169 meža ugunsgrēkus ar kopējo platību 170 hektāri, no tiem 40,6 hektāros degušas jaunaudzes.
Valsts meža dienests atgādina, ka saskaņā ar Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumu 1. aprīlī ir sācies meža ugunsnedrošais periods, kas ilgs līdz 30. septembrim. Šajā periodā iedzīvotājiem ir jāievēro ugunsdrošības prasības meža zemē, nepieļaujot ugunsgrēka izcelšanos.
Ugunsnedrošajā periodā personām, uzturoties mežos un purvos, ir aizliegts:
– nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;
– kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;
– atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
– dedzināt atkritumus;
– braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;
– veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.
Valsts meža dienests atgādina, ka vidēji 90% meža ugunsgrēku izceļas cilvēka darbības vai bezdarbības rezultātā, tādēļ vasaras periodā iedzīvotājiem jābūt īpaši piesardzīgiem ar uguni mežā. Tāpat jāatceras, ka, pamanot meža ugunsgrēku, nekavējoties jāzvana 112.
Iepriekš jau informējām, ka lielā sausuma un cilvēku neuzmanības dēļ šopavasar būtiski pieaudzis meža un kūlas ugunsgrēku skaits. Reģistrētie pērnās zāles degšanas gadījumi jau šobrīd pārsnieguši 2025. gada statistikas datus.
Kā kūlas dedzināšana ietekmē dabu
Ja raugāmies tikai uz melno zemi pēc ugunsgrēka, patieso postījumu apmēru nebūt nav tik viegli novērtēt. Taču tieši pavasarī zālājos un laukmalās koncentrējas ļoti daudz dzīvības. Tur mīt bezmugurkaulnieki, rāpuļi, abinieki, sīkie zīdītāji, ligzdo uz zemes perējošie putni, bet augstākā zālē slēpjas arī medījamo dzīvnieku mazuļi.
Tieši tāpēc kūlas dedzināšana ir īpaši postoša laikā, kad daba mostas. Uguns izplatās strauji, un daudzām sugām vienkārši nav iespējas izglābties. Zālē un zemsedzē var iet bojā kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki, kuru klātbūtne ir pamats visai tālākajai ekosistēmai. Var sadegt arī uz zemes ligzdojošu putnu dējumi un mazuļi, ciest eži, zaķi, ķirzakas, vardes un citi dzīvnieki, kas slēpjas pērnajā zālē. Pavasarī īpaši apdraudēti ir arī stirnu mazuļi, kuri instinktīvi nekustas un paļaujas uz maskēšanos, nevis bēgšanu.
Papildus tiešajam postījumam kūlas dedzināšana degradē arī pašu dzīvotni. Dabas aizsardzības pārvaldes materiālos par zālāju apsaimniekošanu uzsvērts, ka ikgadēja kūlas dedzināšana degradē dabiskos zālājus, samazina sugu daudzveidību un veicina nevēlamas pārmaiņas augu sabiedrībās.
Kad uzskaite nav pareiza, bet bebri lido pa gaisu! “Šauj garām!” #336 epizode
👉 Abonē 7 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 7 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
