Medniekiem rūp ne tikai sava medību iecirknis, bet arī vieta, kur viņi dzīvo. Kārtējais tam apliecinājums ir mednieku biedrības “Augstroze” rūpes par vietējo tūrisma objektu – Krusta kalnu.
Tūrisma ceļvežos lasāms nostāts, ka vēl 18. gadsimta 1. pusē augstrozieši pielūguši latviešu dievus. Ziemeļu kara laikā Pēteris I uzdāvināja plašu novadu Vidzemē savam ģenerālim grāfam Mellinam. Savukārt tas Augstrozi pārdevis baronam Kārlim fon Gersdorfam.
Pārdošanas līgumā bijis minēts, ka nocērtams pagānu svētozols un iznīcināmi upuru altāri Ozolu kalnā – tagadējā Krusta kalnā. Tā vietā uzceļams krusts un palejā baznīca.
Tāpat par Krusta kalnu vēsta teika, kurā minētie notikumi gan neesot apstiprinājušies: “Savā laikā Augstrozē dzīvojis ļoti bargs kungs. Viņa meita iemīlējusies zemnieka dēlā un abi aizvien satikušies muižas tuvumā esošajā kalnā. Kungs tomēr to novērojis un abus jauniešus pārsteidzis pašā kalna virsotnē. Tas, lielās dusmās būdams, abus nonāvējis ar zobenu. Vēlāk kungs tai vietā licis uzcelt lielu krustu. Tad arī pats kalns ticis nosaukts par Krusta kalnu.”
Mednieku biedrības Augstroze vadītājs Jānis Cīrulis atklāj, ka mednieki par šo kalnu rūpējas jau ilgāku laiku.
“Pirms 11 gadiem, 17. novembrī kalnā uzstādījām koka krustu un sakopām apkārtni. Taču laiks iet, un koka krusts nav ilgmūžīgs. Tas nopuva, atvases izauga, tādēļ kluba medniekiem radās ideja krustu atjaunot. Šoreiz pasūtījām metāla krustu un šīgada 17. novembrī uzstādījām. Tāpat nopļāvām atvases un sakopām apkārtni.
Mēs labprāt iesaistāmies savas vietas kopšanā. Tas nav grūti – darīt labus darbus, pretēji tam, ko reizēm saka par medniekiem. Mednieki kopīgiem spēkiem var paveikt ļoti daudz. Interesanti, ka pirms 11 gadiem 17. novembris arī bija svētdiena, tāpat kā šogad. Jaunais krusts kalpos ilgāk un laiku pa laikam atliks tikai nokrāsot,” teic Jānis Cīrulis.
