Decembris. Gada pēdējais mēnesis. Šogad decembris sākās ar neierastu aukstumu un dziļu sniegu, kas uzsniga uz vēl nesasalušas zemes. Pieliektie koki reizēm neizturēja sniega smagumu un stigas bieži vien aizšķērsoja koku un zaru labirints bez gala un malas. Taču brienot līdz ceļgaliem pa sniegu un vērojot pēdas, varēja pilnā mērā izbaudīt dabas skaistumu un varenību. Kā medniekiem šajā laikā klājies?
Vēl pirms sniega uzsnigšanas savu nule iegādāto Blaser karabīni tā pa īstam iesvētīja Kristaps Lapiņš, kurš medī mednieku klubā Skrīveri. Viņam vienā mastā Diāna atvēlēja piecus (!) briežus, kurus viņš nomedīja ar septiņiem šāvieniem.
“Sestdienas rīts. Gatavojāmies dzinējmedībām. Man līdzi kā dzinējs bija atbraucis darba kolēģis. Kā jau ierasts, rīta līnija, kurā medību vadītājs Modris Rūķis atgādināja par drošību un izstāstīja, kas medījams. Bija tikai viena briežu buļļa atļauja, tāpēc tika norunāts, ka pēc pirmā šāviena uz bulli šaut vairs nedrīkst. Man lika iekārtoties medību tornītī liela izcirtuma malā. Jau ejot uz tornīti, pamanīju briežu govi, kura izgāja no masta. Nešāvu, lai arī nebija tālu. Apsēdos. Sāka dzīt dzinēji, un ievēroju briežu bariņu, kas iet gar cirsmas malu, metot loku. Barā 10–12 briežu un neviena ragainā! Novērtēju attālumu un, tiklīdz bija iespēja, izšāvu, viens briedis nokrita. Šāvu ar klusinātāju. Pārējais bars sāka skriet manā virzienā. Pa vienam vien, sākot no pēdējā, nomedīju vēl trīs dzīvniekus. Uz vienu briedi nācās šaut divas reizes un līdz ar to pārlādēt ieroča aptveri. Pienāca dzinēji. Pienāca darba kolēģis. Iedevu viņam mašīnas atslēgas, lai paņem nazi un virvi – vēlāk būs darbs. Dzinēji devās tālāk. Mazliet nomierinājos un sēdēju tālāk. Pēc minūtēm piecām pamanīju briežu govi ar teļu, kas izgājuši cauri dzinējiem un lavījās projām. Nolēmu teļu nomedīt. Cirsma pazīstama, attālumi labi zināmi. Šāvienu raidīju 230 metru distancē, un tas bija sekmīgs. Dzirdēju atsitienu. Vietu piefiksēju. Tajā brīdī zvanīja medību vadītājs. Es viņam saku, ka pieciem vajadzētu būt nomedītiem… Klausulē uz brīdi iestājās klusums. Es izdarīju savu darbu, un, ja Diāna dod, bija jāņem.
Ar manu panākumu īpaši lepojās tēvs. Viņš gan piekodināja šo dienu rūpīgi atcerēties, jo, visticamāk, šādu panākumu man vairs neizdosies atkārtot. Šādi var paveikties cūku medībās, bet ne briežu.
Protams, jābūt arī labām šaušanas prasmēm. Un, tikai intensīvi trenējoties mājās un ejot medībās, var gūt vajadzīgo pieredzi,” tā Kristaps Lapiņš.
Jaunumi ieroču apritē, mīti par dīrāšanu un to, kad jāpilda pārskats. “Šauj garām!” #114 epizode
Medības + pielikumi!
