Nedēļas nogalē aizritējušās konferences “Medības 2019” galvenā tēma – medījamo dzīvnieku radīto postījumu samazināšana, sadarbojoties medniekiem, mežsaimniekiem un lauksaimniekiem. Konference notika jau trešo gadu, un tā kļuvusi par lielisku veidu, lai ar medībām saistītās aktualitātes pārrunātu visas ieinteresētās puses.
Konferenci, kā jau ierasts, rīkoja zvērinātu advokātu birojs “BDO Law” sadarbībā ar medību nozares organizācijām.
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis konferences dalībniekiem skaidroja limitēto medījamo dzīvnieku pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanas nianses. Viņš uzsvēra, ka mežs nav tikai koki vien, medību saimniecība – nav tikai medību resursu izmantošana, bet medības nav tikai medību resursu ieguve. Viss ar šīm jomām saistītais jāvērtē daudz plašāk.
Savukārt no mežsaimnieku viedokļa postījumu pieauguma cēloņus un to novēršanas iespējas akcentēja uzņēmuma AS “Latvijas valsts meži” Meža infrastruktūras un medību vadītājs Guntis Ščepaniks. No mežsaimnieku viedokļa raugoties – lai arī nomedīto dzīvnieku apjoms pieaugt, turpina palielināties postījumu apmērs, īpaši Kurzemē un Latgalē. Iespējams, joprojām nepietiekamā apmērā aplēsts mežā mītošo medījamo dzīvnieku skaits, un šai problēmai jārod risinājums.
Par lauksaimniecības kultūrām nodarītajiem postījumiem un to apmēru stāstīja biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Viņaprāt, kopīgiem spēkiem jāpanāk situācija,kad medījamo dzīvnieku postījumi nepārsniedz piecus līdz desmit procentus.
Par medību un postījumu novēršanu traucējošajiem faktoriem runāja Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viena no aktuālākajām lietām – medību iecirkņu robežas un baltie laukumi, kuri kļūst gan par slimību krātuvēm, gan rezervātiem, kuru dēļ grūti samazināt postījumu mežasaimniecībai un lauksaimniecībai.
Savukārt mednieku iesaisti medījamo dzīvnieku populācijas stāvokļa novērtēšanā skaidroja Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis. Viņaprāt, nepieciešams ievietst mobilu aplikāciju, kā tas ir Somijā, kur kopš 2014. gada darbojas informācijas sistēma, kurā viegli apkopot un analizēt datus par nomedītajiem un fiksētajiem medījamajiem dzīvniekiem. Tas palīdzētu atrisināt mednieku un atbildīgo dienestu abpusēju saziņu.
Mednieki un citi konferences dalībnieki tāpat uzzināja par vispārīgo datu aizsardzības regulas attiecināšanu uz mednieku organizācijām, dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību un aktualitātēm ieroču apritē.
Konferences moderators – zvērinātu advokātu biroja “BDO Law” vecākais jurists Artūrs Surmovičs atzina, ka priecājas, ka konderence bija labi apmeklēta un tajā notika diskusijas par ļoti aktuāliem tematiem. “Glaudīšana pa spalvu neder. Par problēmām ir jārunā un tikai tad tās sāk risināties,” tā Artūrs Surmovičs.
