Visticamāk, katram medniekam ir gadījies, ka briedis viņu pamana bez redzama iemesla. Vai tā bija smarža, troksnis, kustība vai varbūt iemesls bija tas, kā mednieks ģērbies? Izpratne par briežu redzi ir būtiska medniekiem, briežu entuziastiem un ikvienam, kas interesējas par šiem majestātiskajiem dzīvniekiem. Lai gan vairākums mednieku piekrīt, ka briežiem ir pārsteidzoša spēja noteikt kustību, vienprātība par to, kādas krāsas brieži var redzēt, ir daudz mazāka. Šī iemesla dēļ liela daļa mednieku uzskata, ka oranžās krāsas valkāšana samazina viņu izredzes gūt panākumus medībās. Vai tā ir patiesība vai vienkārši mīts?
Žurnāla Medības 2023. gada marta numurā apskatījām brieža vienu no galvenajiem ieročiem – degunu un ožu. Šoreiz pirms interesantajām Latvijas medību sezonām – brieža baura sākšanās –pievērsīsim uzmanību tam, kā tad īsti strādā šā dižā medījuma redze un acis. Iespējams, tieši šī informācija palīdzēs tikt pie kārotās trofejas.
Pirmkārt, ir svarīgi saprast redzes pamatus un kas ir redze. Redze rodas, kad gaisma iekļūst acī un tiek absorbēta šūnās, kas atrodas acs aizmugurē. Šīs šūnas nosūta signālu smadzenēm, kas tiek pārvērsts redzes attēla formā. Smadzeņu uztverto krāsu nosaka atstarotās gaismas viļņa garums. Citiem vārdiem sakot, objektiem faktiski nav krāsas, tie vienkārši atspoguļo noteikta garuma viļņa gaismu, ko mūsu smadzenes uztver kā krāsu. Krāsu spektrs svārstās no ultravioletā starojuma spektra īsajā galā līdz infrasarkanajam garajā galā. Mēs oranžo krāsu parasti lietojam, lai objekts būtu pamanāmāks, piemēram, oranži ir ceļa konusi, drošības vestes un glābšanas riņķi. Mūsu acīs oranžā krāsa uz apkārtējās vides fona izceļas un ir īpaši pamanāma. Tas ir tāpēc, ka mums ir tā saucamā trihromatiskā krāsu redze. Kad gaisma no ārpuses ieplūst mūsu acīs, tā atduras pret plānu slāni, ko dēvē par tīkleni. Tīklene šo gaismu apstrādā, izmantojot divus gaismas receptoru veidus: nūjiņas un vālītes. Nūjiņas uztver tikai atšķirību starp gaismu un tumsu, nevis krāsas. Tās parasti tiek lietotas vājā apgaismojumā. Savukārt vālītes tiek izmantotas, lai atšķirtu krāsas. Briedim ir mazāk šo jau pieminēto vālīšu receptoru, bet vairāk nūjiņu receptoru nekā cilvēkam. Tādējādi brieži vājā apgaismojumā redz labāk nekā mēs. Tie arī nesalīdzināmi labāk spēj absorbēt un izmantot gaismu no gaismu izstarojošiem objektiem tumsā, piemēram, mēnesi, ūdens virsmu vai sniega segu. Taču mēs redzam daudz skaidrāk un detalizētāk gaišā laikā. Piemēram, ja kādreiz esat izveidojis acu kontaktu ar briedi uz ilgāku laiku, nekustīgi vērojot vienam otru, tas izdevies tāpēc, ka viņš neasās redzes dēļ cenšas precīzi saprast, uz ko skatās.
Kalifornijas universitātes un Viskonsinas Medicīnas koledžas pētnieku grupa noskaidrojusi, ko un kā brieži patiesībā var redzēt. Pateicoties ļoti sarežģītai datorsistēmai, kas interpretē acs radītās elektriskās reakcijas un pārvērš tās par zinātniski labāko minējumu. Pētījums apstiprināja, ka briežiem ir divu receptoru veidi, tātad dihromatiska redze (nevis trīs kā cilvēkiem). Briežiem ir izteikts sarkano vālīšu receptoru trūkums, tātad to, kas ir jutīgi pret garo viļņu garuma krāsām, piemēram, sarkanu un oranžu. Šīs krāsas briežiem nav neredzamas, bet drīzāk tās tiek uztvertas citādi – melnbaltos un brūnos toņos. Brieži būtībā ir sarkanzaļi daltoniķi, tāpat kā daži cilvēki. Ne tik izteikti kā garo viļņu krāsas, bet arī vidēja garuma viļņu krāsas (zaļa un dzeltena) redzamība ir ierobežota. Vislabāk uztveramas ir īsa garuma viļņu krāsas (violetā un zilā). Tādēļ brieži, visticamāk, var atšķirt zilu no sarkana, bet ne zaļo no sarkanā vai oranžo no sarkanā. Tādēļ, ejot briežu medībās, būtu piemērots zaļš, sarkans vai oranžs apģērbs. Bet zilas krāsas džinsi gan būtu jāatstāj citām dzīves situācijām, ne briežu medībām.
Tas, ka briežiem ir dihromatiska redze, arī nozīmē, ka viņi redz labāk 2D nekā 3D formātā. Tātad kontrastaini un melnbalti. Viņi neredz vairākas tās pašas krāsas, ko mēs redzam, taču ir daudz pārāki ar labāku redzi zilajos, zaļajos un dzeltenajos krāsu apgabalos. Zinātnieki min, ka zilās krāsas toņus briedis spēj saskatīt pat divdesmit reižu labāk nekā cilvēks. Tātad atbilde uz jautājumu, vai briedis redz oranžo krāsu, – nē, neredz, vismaz ne tādā pašā veidā kā cilvēks.
Brieža acīm zīlītes ir platas un horizontālas. Šī forma ļauj acī ielaist vairāk gaismas, nekā spēj cilvēka acu zīlītes, jo īpaši tāpēc, ka vāja apgaismojuma apstākļos tās atveras plašāk. Tas ir svarīgi, arī lai noteiktu kustību plašā horizontālā skatā, kur, visticamāk, var uzglūnēt briesmas. Ja papētīsiet tuvāk, tad ievērosiet, ka dzīvniekiem, kuriem daba ir lēmusi būt par plēsēja upuri, acu zīlītes pārsvarā ir horizontālas, bet pašiem plēsējiem vertikālas, kas dod tālāku, skaidrāku un detalizētāku redzi.
Briežiem acs aizmugurē ir slānis, kas darbojas kā spogulis. Jebkura gaisma, kas nav absorbēta, kad tā pirmo reizi nonāk acī, tiek atstarota atpakaļ pāri nūjiņu receptoriem atkārtoti. Tas ļauj briežiem izmantot vienu un to pašu gaismu divas reizes, savukārt cilvēki to var izmantot tikai vienu reizi. Šī atstarojošā slāņa forma un atrašanās vieta ir pielāgota, lai izmantotu gaismu, kas nāk no horizonta, kas ir visspēcīgākā rītausmā un krēslā. Brieži nav izteikti nakts dzīvnieki. Tie vislabāk pielāgoti, lai būtu aktīvi rītausmā un krēslā. Briedis krēslā redz apmēram 18 reizes labāk nekā cilvēks. Lai gan briežiem ir zemāks attēla asums, tie uztver un apstrādā attēlus gandrīz četras reizes ātrāk nekā cilvēki tieši rītausmā un krēslā. Tas nozīmē, ka viņi ļoti labi spēj noteikt pat mazāko kustību savā redzeslaukā, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc šis dzīvnieks ir izdzīvojis tik ilgi. Tas ir gandrīz tā, it kā uztvertu apkārtējo pasauli palēninājumā! Tātad izkropļoti kamuflāžas raksti var palīdzēt medniekam iekļauties apkārtnē brieža sliktā redzes asuma dēļ, taču tikai tik ilgi, kamēr nenotiek kustība.
Brieža acis ir novietotas galvas sānos, nevis priekšā, un tam ir monokulārā redze. Acs katrā galvas pusē apvieno divus redzeslaukus vienā lielā redzeslaukā, palīdzot uzmanīties no ienaidniekiem. Briedis redz apmēram 310 grādu leņķī, atstājot tikai 50 grādu aklo zonu pakausī. Tātad redzams ir gandrīz viss, kas neatrodas tieši aiz muguras. Salīdzinājumam – cilvēkiem ir tikai 180 grādu plats redzesleņķis. Šī dzīvnieka acis var pagriezties par aptuveni 50 grādiem pretējos virzienos, kad galva noliekta pie zemes, lai barotos. Tādējādi acu zīlītes novietojas horizontāli, kas ļauj saglabāt plašu redzeslauku pat tad, ja deguns ir vērsts uz leju. Ja redzat brieža acis, tas nozīmē, ka esat viņa redzeslaukā neatkarīgi no tā, vai dzīvnieks barojas ar noliektu galvu vai atrodas ar paceltu galvu, un katra kustība var jūs nodot.
Briedis upurē skaidrību un fokusu, lai varētu atklāt briesmas gandrīz visos virzienos vienlaikus jebkādā gaismas intensitātē. Pievēršot uzmanību tam, ko velkat mugurā un cik nekustīgs esat, iespējams palielināt veiksmes faktoru medībās. Kaut gan, ja jums ir liela zināšanu un pieredzes bagāža, tad jau šī vairs nav veiksme, bet apbalvojums no Diānas un Huberta.
Kurš kalibs labāks – 7×64, .308 Win vai 30-06 Sprg? “Šauj garām!” #199 epizode
Oktobra numurā par to kā legalizēt medījumu
Abonē žurnālu Medības 2024. gadam
