Raidījumā Defacto 11.decembrī tika apspriestas medības, kurās piedalījās policijas ģenerālis un kas beidzās traģiski. LTV ziņu dienests informē, ka “Pirms divām nedēļām Pierīgā notikušās medības, kurās piedalījās Valsts policijas priekšnieka vietnieks Juris Šulte, joprojām apvij visai daudz baumu un pretrunu. Medībās mira apsardzes biznesā zināms uzņēmējs Jānis Garkalns, bet no oficiāliem un neoficiāliem avotiem izriet, ka tikai vēlāk tiesu mediķi ekspertīzē pamanīja, ka viņš ir nošauts. Kā tas bija iespējams, ja medībās piedalījās tikai trīs dalībnieki un ja notikuma vietā ieradās gan glābēji, gan ātrie, gan policisti, interesējās Matīss Arnicāns.”
Skaites video. Medības ar policijas ģenerāļa piedalīšanos beidzas traģiski
Žurnāla Medības komentārs
Pirmais, kam pievērsām uzmanību, lasot publiski pieejamo informāciju, ir tas, ka uz negadījuma vietu tika izsaukti trīs dienesti, izņemot Valsts meža dienestu (VMD), kam pēc Medību noteikumiem, bija jāziņo par notikušo. Vēl nesen podkāsta “Šauj garām!” #155 epizodē VMD Medību nodaļas vadītājs Valters Lūsis uzsvēra, ka par negadījumu medībās nekavējoties jāziņo VMD. DeFacto sižetā tiek uzsvērts tas, ka medību dalībnieki “nepamanīja”, ka cietušais sašauts. To konstatēja tikai ekspertīzes laikā. Šajā gadījumā VMD par notikušo nebūtu jāinformē, jo Medību noteikumi nosaka, ka medību vadītājam VMD jāziņo nekavējoties, ja medībās noticis nelaimes gadījums, kas saistīts ar šaujamieroču vai medību rīku izmantošanu vai dzīvnieka uzbrukumu. Tādā veidā atrasts labs robs normatīvajos aktos, lai atrastu aizbildinājumu un patiesos notikumus slēptu.
Otrkārt, kurš gan spēj noticēt tam, ka trāpīts medniekam, kurš sēdēja medību tornī, situācijā, kad medību torņos sēdēja arī pārējie medību dalībnieki, piedevām vēl, trāpīts tā, ka neviens nav pamanījis to, ka cilvēks sašauts. Šo lietu apvij daudz un dažādu baumu un žurnāla “Medības” rīcībā ir vairākas versijas par notikušo. Viena versija ir tāda, ka mednieki pēc medībām satikušies norunātajā vietā, bet viens no viņiem nav ieradies. Gājuši skatīties un atraduši cietušo nemaņā tornī, domādami, ka cilvēkam kļuvis slikti ar sirdi. Izsaukti atbildīgie dienesti. Vēlāk ekspertīzes laikā pamanīts, ka nāve nav bijusi bioloģiska, bet vardarbīga. Tad ir jautājums – kur tieši trāpīts, vai lode ielidoja pa tornīša durvīm jeb vai tomēr izlidoja cauri torņa dēļiem. Trāpījis ir šāviņš jeb bijis rikošets?
Otra versija, kas izskanēja šī nelaimes gadījuma sakarā bija par to, ka rīkotas dzinējmedības, viens no medību dalībniekiem otru sašāvis, bet visu mēģinās noslēpt un radīt iespaidu, ka notikušas individuālas medības. Trešā versija ir par to, ka medību dalībnieki nelikumīgi naktī braukājuši ar automašīnām pa medību platībām, kā rezultātā, neievērojot drošības prasības, cietis cilvēks.
Skaidrs ir viens, ka visi nelaimes gadījumi medībās, kad cietis cilvēks, notikuši situācijās, kad nav ievērotas un totāli ignorētas noteiktās drošības prasības, kā arī tad, kad medības notikušas arī nelikumības. Situācija, kad gaides medību apstākļos, medību dalībniekiem visiem sēžot medību torņos, vienam raidot šāvienu uz leju savā sektorā, tiek ievainots kolēģis, šķiet ne tikai neticama, bet arī neiespējama. Iespējams, ka viens medību dalībnieks izšāva nejauši, neuzmanīgi apejoties ar ieroci, tādā veidā trāpot pārsimt metrus tālāk esošajā tornī sēdošajam medniekam. Iespējams, ka viens no medniekiem nokāpa no torņa, par to citiem nepaziņojot, un tika sašauts. Jebkurā no šiem gadījumiem, atkal nav ievērotas drošības prasības.
Visticamāk to, kas tieši notika šajās medībās, sabiedrība neuzzinās, jo skaidrs, ka viss tiek slēpts un publikai tiek pamestas neticamas versiju druskas. Ļaunākais šajā stāstā ir tas, ka bojā gāja cilvēks, tiek pilnīgi sagrauts medniecības un Latvijas 21 000 mednieku tēls, kā arī policija šajā situācijā grauj pati savu reputāciju. Bet kuram gan ministrijās vai policijas gaiteņos interesē medniecības tēls?
Kā turpmāk medniekiem uzticēties un ticēt policijas darbiniekiem, ja ierindas mednieku soda par nepareizi aizpildītu medību pārskatu, bet traģisks atgadījums medībās, kurās piedalās policijas ģenerālis, tiek slēpts (publiski informācija parādījās četras dienas pēc negadījumā), notikušā apstākļi netiek atklāti un sabiedrībai tiek stāstītās detaļas, kas atgādina zinātniskās fantastikas filmu? Vai demokrātiskā valstī pieļaujam situācija, kad, citējot Džordžu Orvelu, daži tomēr ir vienlīdzīgāki par citiem un uz dažiem likumu prasības neattiecas? Jautājumu par šo gadījumu šobrīd ir vairāk nekā atbilžu. Tādēļ arī gribētos saprast, ko tieši un kāpēc noklusē atbildīgās iestādes šī traģiskā gadījuma sakarā?
Lielākie pārkāpēji – medību vadītāji? “Šauj garām!” #155 epizode
Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
