Šajos ilkņos iepildīti epoksīda sveķi, un tie ir veseli.
Foto: Indulis Burka
Mežacūku ilkņi ir viena no tām trofejām, kas, glabāta pārāk sausā vietā, piemēram, mājoklī, kurā ir sauss gaiss, var saplaisāt un sadrupt, ja vien pirms tam ilkņi nav pienācīgi sagatavoti.
Epoksīda sveķi un PVA līme
Taksidermists Jānis Abizārs no Jēkabpils iesaka ilkņus pēc novārīšanas un mazgāšanas piepildīt ar divkomponentu epoksīda tepi. Tūlīt pēc sajaukšanas tā ir plūstoša un labi iepildāma arī ilkņa dziļumā. Vienlaikus viņš ilknī iestiprina armatūru – izlocītu vairākus milimetrus resnu vara stiepli. Savukārt dēlītī izurbj caurumus, caur kuriem stiepli izver un otrā pusē atliec. Vērtējot ilkņus, stiepli atliec, veic mērījumus un pieliec atpakaļ. Ilkņi no dēlīša pilnībā nav jānoņem. Savukārt no ārpuses ilkņus pārklāj ar PVA līmi, kas kaulam veido caurspīdīgu un ļoti plānu aizsargslāni no ārpuses, kas tos pasargā no apkārtējās vides ietekmes.
Arī taksidermists Erlends Sebris no Ogres iesaka neatstāt ilkņus nepiepildītus, respektīvi – tukšus. Sebra kungs iesaka tukšo ilkņa daļu piepildīt ar materiālu, kas pēc sacietēšanas nedeformējas un nemaina savu apjomu, mainoties temperatūrai, ir pietiekami ciets. Nederēs silikons vai parafīns, kas arī pēc sacietēšanas ir mīksti materiāli. Var izmantot ar PVA līmi samitrinātu vati, epoksīda sveķus. Protams, ir speciāli šim mērķim domāti sastāvi, kas nopērkami interneta veikalos ASV vai Vācijā, taču tie ir dārgi.
Ilkņi jāizņem pareizi!
Ja paredzēts vest pie taksidermista visu galvu, to atliek tikai nodīrāt un līdz vešanai glabāt aukstā ūdenī vai sasaldēt. Savukārt vedot tikai šņukuru, tas jānozāģē tur, kur sākas dzerokļi, skatoties no dzīvnieka aizmugures. Labāk, lai atvestā daļa ir garāka, nekā nezināšanas dēļ tiek sabojāta trofeja.
Parasti aiz ceturtā dzerokļa beidzas ilkņa ligzda, taču ir dzīvnieki, kuriem tā beidzas aiz piektā dzerokļa. Uzskata, ka divas trešdaļas ilkņa ir žoklī iekšā, taču, piemēram, Sebra kunga pieredze liecina, ka žoklī var būt paslēptas pat trīs ceturtdaļas ilkņa.
Nekādā gadījumā nedrīkst cirst ar cirvi. Cirtiena brīdī žoklis saņem ārkārtīgi spēcīgu triecienu un salūst arī tas, kas ir žoklī iekšā, – ilknis. Tā ilkņa daļa, kas ir žoklī iekšā, ir trausla.
Pēc vārīšanas ilkņus iekustina, rokā uzvelkot izturīgus gumijotus cimdus. Ilknis ir tādā kā želejā. Paspiežot ilkni uz iekšu, kanālā ieplūdīs gaiss un ilkni varēs vieglāk izvilkt. Ja tas neizdodas, pamazām jāzāģē žoklis, līdz kļūst redzams kanāls, un ilkni izspiež ārā uz otru pusi.
Ja nomedī nepareizi, tad aprok! Dobeles trofeju izstādes secinājumi. “Šauj garām!” ekstra #38
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
