Avots pieejams šeit
Vēl salīdzinoši nesen degunradzis Āfrikas plašajās savannās nebija nekas neparasts. Taču kopš 20. gadsimta 70. gadiem viņu skaits katastrofāli saruka – tam par iemeslu bija malumedības, centieni iegūt degunradža ragu, lai tirgotu to melnajā tirgū, un dzīvotņu izzušana. Bojā gāja tūkstošiem šo majestātisko dzīvnieku. Tomēr stāsts vēl nav beidzies. Kenija ir kļuvusi par vienu no retajām Āfrikas valstīm, kur degunradžu populācija ne tikai ir saglabājusies, bet turpina aug.
2024. gadā Kenijā dzīvoja 1 977 degunradži, tostarp 1 004 melnie degunradži, 971 baltie degunradži Āfrikas dienvidos un divi pēdējie baltie degunradži pasaulē Āfrikas ziemeļos.
Pārsniegts populācijas atjaunošanas mērķis
Kenija ir pārspējusi sākotnēji uzstādīto melnā degunradža populācijas atjaunošanas mērķi, kā rezultātā populācija izaugusi līdz 1 000 īpatņiem, kas ir 150 % pieaugums salīdzinājumā ar 1980. gadiem, kad populācija izauga līdz vien 400 sugas īpatņiem, norāda Kenijas Savvaļas dzīvnieku dienests (KWS). Tas padara valsti par līderi melnā degunradža saglabāšanā tūlīt aiz Dienvidāfrikas un Namībijas.
Līdz ar to Kenija šodien ir globāls piemērs tam, kā var apvienot valsts politiku, zinātni un sabiedrību, lai glābtu apdraudētas dzīvnieku sugas.
Degunradži atgriežas savās vēsturiskajās teritorijās
Viens no pēdējiem panākumiem ir 21 melnā degunradža pārvietošana uz Loisabas rezervātu (Loisaba Conservancy), kur šie dzīvnieki nebija redzēti kopš 1976. gada. Dzīvnieki tika pārvietoti no pārapdzīvotām teritorijām – Nairobi Nacionālā parka, Ol Pejetas un Lewa rezervātiem, lai mazinātu konfliktus, konkurenci un sekmētu dzimstību.
Šis gājiens bija gan loģistiski, gan ekoloģiski sarežģīts, taču tas atspoguļo jauno dzīvnieku aizsardzības domāšanu, proti, sugu ilgtspējas vārdā ir jādomā jēgpilni un stratēģiski.
Kur Āfrikā šodien mājo degunradži?
Kontinentā melnie degunradži iedalās trīs apakšsugās:
Dienvidcentrālais melnais degunradzis no Tanzānijas līdz Dienvidāfrikai,
Dienvidrietumu melnais degunradzis Namībija, Botsvāna, Angola u.c.,
Austrumu melnais degunradzis, kas mīt galvenokārt Kenijā un Tanzānijā.
Rietumāfrikas melnais degunradzis diemžēl tika pasludināts par izmirušu 2012. gadā.
Savukārt baltajiem degunradžiem ir divas apakšsugas:
Dienvidu baltie degunradži dzīvo Dienvidāfrikā, Namībijā un Esvatīni,
Ziemeļu baltie degunradži no kuriem dzīvi ir palikuši tikai divas mātītes, abas Kenijā, Ol Pejeta rezervātā.
Ziemeļu baltie degunradži glābti, bet uz izmiršanas robežas
Abi pēdējie ziemeļu baltie degunradži tika izglābti no Kongo Demokrātiskās Republikas, kur bija pakļauti nežēlīgai malumedniecībai. Lai gan šobrīd degunradži dzīvo ārpus savas dabiskās izplatības teritorijas, Kenija ir viņu pēdējā cerība.
Pētnieki mēģina nodrošināt šīs sugas izdzīvošanu, izmantojot IVF (mākslīgās apaugļošanas) un klonēšanas tehnoloģijas. Zinātniekiem ir izdevies radīt dzīvotspējīgus embrijus, taču paliek izaicinājumi ar to iedzīvināšanu surogātmātēs.
Ko vēl var mācīties no Kenijas?
Kenijas veiksmes stāsta atslēga slēpjas daudzslāņainā pieejā: valsts un privātie partneri, zinātnieki, kopienas un starptautiskās organizācijas strādā kopā.
AWF (African Wildlife Foundation) ir viens no galvenajiem spēkiem šajā kustībā. AWF sniedz finansiālu un tehnisko atbalstu, iesaistās dzīvotņu plānošanā, attīstības projektos, kā arī nodrošina treniņus un apmācību jaunajiem dabas sargiem.
No starptautiskās sadarbības līdz vietējam atbalstam
AWF sadarbojas ar Kenijas valdību un citām valsts un starptautiskajām organizācijām, kā arī privātajiem zemju īpašniekiem un sabiedrību. Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem bija 2012. gada Degunradžu samits, kur 25 Āfrikas organizācijas vienojās par kopīgu rīcību smagākās malumedniecības krīzes laikā (2007–2011).
AWF ir arī līdzautors Kenijas Melnā degunradža atjaunošanas plānam, kura mērķis ir palielināt melno degunradžu populāciju līdz 1 200 īpatņiem līdz 2026. gadam, un pirmajam Baltā degunradža rīcības plānam.
Dzīvotne, cilvēki un līdzāspastāvēšana
Viens no AWF izcilākajiem piemēriem ir Ngulia degunradžu rezervāta izveide Tsavo Austrumu nacionālajā parkā, kas kalpo kā drošs patvērums šiem dzīvniekiem. AWF arī iesaista vietējās kopienas, izmantojot apmācītus savvaļas dzīvnieku vērotājus, kas palīdz novērst konfliktus, uzraudzīt degunradžus un pasargāt viņus, kad tie pietuvojas cilvēku apdzīvotām teritorijām.
Skats nākotnē
Lielākais drauds joprojām ir malumedniecība un nelegālā ragu tirdzniecība, kas var sagraut desmitgadēm ilgus sugas glabāšanas centienus. Šo problēmu risināšanai nepieciešama starptautiska sadarbība, stingra likumdošana, aktīva sabiedrības iesaiste un, ne mazāk svarīgi, ilgtspējīgs finansējums.
Turklāt ir arī iespējas: paplašināt aizsargājamās teritorijas, iesaistīt kopienas un privāto sektoru, veidot izpratni par degunradžu lomu kā ekosistēmu inženieriem un tūrisma stūrakmeņiem.
“Es nevaru iedomāties Āfriku bez degunradžiem. Mums jāturpina sargāt viņus ne tikai tāpēc, ka viņi ir skaisti, bet tāpēc, ka viņi simbolizē visu mūsu kontinentu.” norāda Dr. Philip Muruthi, AWF galvenais zinātnieks
Degunradžu glābšana nav tikai dabas aizsardzības jautājums. Tas ir stāsts par cerību, sadarbību un cilvēces spēju rīkoties pareizi, kad laiks to prasa.
Lūsis šķūnī un sešu metru attālumā, koijots uz sētas, uzbrukumu riski. Meža ziņas #4
Žurnāla Medības aprīļa numurā lasi par lodes jaudu
