Latvijā ar katru gadu aug asinspēdu meklētāju kustība, un tā ir patiešām lieliska ziņa. Veidojas jauna, stipra kopiena – mednieki un suņu saimnieki, kuri ar trenētiem asinspēdu suņiem mācās, dalās pieredzē un palīdz atrast ievainotus medījamos dzīvniekus.
Daudzi jau pie šīs prakses ir pieraduši un zina, kā rīkoties, bet joprojām netrūkst mednieku, kuriem šāviens ir garām nozīmē tikai to, ka šāviena vietā nav manāma neviena asins pile.
Diemžēl tā nav. Asinis bieži neparādās uzreiz – tās var parādīties pēc 100, 200 vai pat vairāk metriem. Un bez laba asinspēdu suņa dažos gadījumos nemaz nav iespējams saprast, vai trāpījums bijis vai ne. Statistika, ko mednieki savā starpā bieži piemin, ir pietiekami biedējoša – līdz pat 20–30% sašauto dzīvnieku paliek mežā neatrasti. Katram klubam tas nozīmē ne tikai ētiskas, bet arī ekonomiskas sekas – norakstītas atļaujas, neizmantoti resursi un zaudējumi.
Tieši tāpēc aktīvi veidojas dažādas meklētāju apvienības un brīvprātīgo grupas. Viena no zināmākajām ir HuntSafe, kur profesionāli meklētāji apvienojas kopīgā tīklā. Savukārt žurnāls Medības ir izveidojis savu WhatsApp grupu Asinspēdu suņi, kurā ir gan mednieki, gan suņu saimnieki. Ja medībās dzīvnieks aizgājis un ir aizdomas par trāpījumu, grupā var ievietot informāciju – vieta, laiks, medījamā dzīvnieka suga, medību apstākļi. Kad kāds pieteiksies meklēšanai, no mednieka tiek gaidīta arī īsa atskaite par rezultātu – pat tad, ja dzīvnieks nav atrasts. Katrs gadījums ir vērtīga mācība visiem.
Pievienojies grupai, spiežot uz saites!
Vairāk lasi žurnāla Medības decembra numurā vai portālā lasi.lv.
Vai noskenē QR kodu!
Grupas noteikumi:
1) ja ievainots dzīvnieks, ieliec info – kur, kas, kad (kontaktējieties personīgi)
2) dod ziņu, vai palīgs atrast
3) pēc meklēšanas visi gaida atskaiti un stāstu, pat tad ja meklēšana neveiksmīga, jo mācāmies no katra gadījuma
4) atļauts publicēts savus meklēšanas veiksmes un neveiksmes stāstus
5) uzdod jautājumu, bet neiegrimstam garās debatēs (grupa ir liela, lai nečakarētu dzīvi grupas dalībniekiem ar bezjēdzīgu retoriku)
6) var publicēt arī noderīgu un interesantu informāciju, kas saistīta ar medību suņiem un asinspēdas meklēšanu
Pamata atziņas no pieredzējušiem meklētājiem:
1) garām ne vienmēr ir garām
2) uzticies sunim, jo ne vienmēr mednieks redz to, kas patiesībā noticis
3) nesačakarējiet pēdu, bet, ja dzīvnieks aizgājis, meklē suni, savādāk ar katru mirkli samazinās iespēja atrast
4) asiņu trūkums nenozīmē “garām!”, ir situācijas, kad asinis parādās pēc 100-300 metriem, citreiz neparādās vispār
5) ja atbraucis palīgs ar suni, piedāvā segt degvielas izdevumus vai pajautā, vai kaut kas saimniekam par palīdzēšanu nav jāmaksā (šis nav maksas pakalpojums, bet tas prasa suņu saimnieku laiku un resursus)
6) Šaujam garām un pārbaudām katru šāvienu!
Nevajag laizīt pīles un kāpēc Āfrikas cūku mēris ir tikai Latvijā? “Šauj garām!” #314 epizode
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Žurnāla Medības decembra numurā lasi par nelikumīgām medībām!
