Septembris, sākusies aļņu medību sezona. Kolēģe nomedījusi sava mūža pirmo alni. Vietējie vīri spriež par tā vecumu, viedokļi dalās – tie ir pirmie vai otrie ragi. It kā nav lieli, arī augumā alnis nav padevies, bet dzīvnieks ir ļoti labā formā.
Nekas neliecina, ka tam būtu kādas veselības problēmas. Tomēr uz abām pakaļkājām ir kaut kādi nesaprotami veidojumi. Vīri izsaka minējumus, ka parasti vilki mēdzot saplēst aļņiem pakaļkājas, cenšoties tos apturēt. Tomēr šie veidojumi uz buļļa kājām neatgādina traumas vai plēstas brūces. Tās drīzāk ir kā kārpas.
Kad sazināmies ar Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistiem, viņiem jāatzīst, ka nekas tāds iepriekš nav redzēts, bet tiek izteiktas aizdomas, ka tas varētu būt kāds audzējs vai papilomas.
Nācās meklēt palīdzību interneta ārēs.Aļaskas (ASV) Zvejniecības un medību departaments savā mājaslapā raksta par papilomām, kas nereti piemeklē aļņus un vapiti ASV. Tie ir kārpveidīgi izaugumi, ko izraisa vīruss, līdzīgi kā tas ir cilvēkiem kārpu gadījumā. Papilomas pielīp, dzīvniekiem tieši kontaktējoties vienam ar otru. Parasti kārpas parādās uz aļņu, ziemeļbriežu, arī vapiti ādas. Ļoti izteikti novērots dzīvniekiem līdz divu gadu vecumam. Parasti skartie dzīvnieki ir labā fiziskā stāvoklī.
Visbiežāk kārpas parādās uz galvas, bet var tikt konstatētas arī uz citām ķermeņa daļām. Kārpas izmēra ziņā var būt no dažiem milimetriem, līdz vairākiem centimetriem. Var parādīties tikai viena vai arī ļoti daudz kārpu. Cilvēkam ir praktiski neiespējami inficēties ar šīm kārpām. Tāpat arī gaļa ir lietojama uzturā, lai gan vislabāk nogriez skartās vietas. Citā avotā šīs kārpas sauc par labdabīgām aļņu fibromām.
Apraksts un simptomi ir tieši tādi paši, kā pirmajā gadījumā. Papētot krievu valodā pieejamo literatūru, daudz avotu nav, bet ir atrodama šāda tāda informācija. Ir pieejams raksts par fibromām, kas sastopamas baltastes briežiem. Kārpas var būt melnas vai brūnganas ar raupju tekstūru.
Šīs fibromas saimniekam nekaitē, ja vien tās neskar elpceļus. Šādas fibromas novērotas arī melnastes briežiem, dambriežiem, staltbriežiem, Sika briežiem, stirnām, kā arī ziemeļbriežiem un aļņiem. Vienīgais redzamais simptoms ir ādas kārpas. Šīs kārpas, kā norādīts rakstā, piesaista arī dažādus asinssūcējus insektus. Kārpas var būt ļoti maziņas, kā arī ļoti lielas. Tā kā kārpa parādās tikai uz ādas, tai nav nekādas ietekmes uz dzīvnieka vispārējo veselības stāvokli, izņemot ļoti ekstremālos gadījumos, ja kārpas veidojas uz galvas un aizsedz, piemēram, acis.
Ņemot vērā visu šo informāciju, varam izteikt pieņēmumu, ka arī Latvijas alni skārušas kārpas, kas ar laiku parasti pazūdot. Labā ziņa ir tāda, ka tās nav lipīgas un neapdraud cilvēku, lai gan visdrošāk tomēr ir vienmēr ievērot higiēnas prasības, ja iespējams, šādu alni dīrāt ar gumijas cimdiem rokās, bet dzīvnieka ādu pēc tam norakt vai sadedzināt, lai kaite neizplatītos tālāk.
