Pirmdienas, 5. novembra, vakarā Jūrmalas šosejas autobraucējus mulsināja apjukusi mežacūka. Meža zvēra iznāciens tika iemūžināts video un Natalija Žogole to publiskoja vietnē “X”, vēršot arī Valsts policijas uzmanību šai bīstamajai situācijai. Mežacūka izskatījās dezorientēta un negrasījās doties atpakaļ uz meža pusi. Video kāds saka: “Viņai vajag pīpināt”.
Kāpēc mežacūkas iecienījušas pilsētvidi, un kā rīkoties, ja satiec mežacūku
Oktobra sākumā jau ziņojām, ka mežacūkas ir ļoti plastiska suga un spēj adaptēties visādiem apstākļiem, arī dzīvei apdzīvotā vietā. Sociālajos tīklos parādījās vairāki video, kuros bija redzams rukšu bariņš, kas cītīgi uzraka mauriņu Piņķos, ceļa malā, pavisam netālu no lielveikala Rimi.
Šī gada jūlijā par sensāciju vietējiem iedzīvotājiem Olainē kļuvusi mežacūka, kas ne tikai brīvi pastaigājas gar vilciena sliedēm un bērnudārzu, bet arī ļāvās iedzīvotāju uzmanībai un pat pieskārieniem. Saprotot, ka dzīvnieks ir miermīlīgs, aculiecinieki to glauda un ir sajūsmā par zvēra tuvumu. Video rosina iedzīvotāju vēlmi pēc tuvošanās savvaļas dzīvniekiem, lai arī paši varētu publicēt šāda veida saturu un apkārtējiem parādīt, ka ir izdevies sastapties ar ko neierastu. Eksperti norāda, ka savvaļas dzīvnieki ir neprognozējami.
Savukārt vēl pirms tam maijā, ceļa posmā Jūrmala – Rīga, pavisam netālu no Rīgas zīmes, izdevās nofilmēt mežacūku baru. Tās netraucētas atradušās vien pāris metru attālumā no šosejas. Redzot cilvēku izmestos atkritumus ceļa malās, radās sajūta, ka mežācūkas nākušas meklēt sev barību tieši tajos.
Pat ja savvaļas dzīvnieks ir mierīgs un to paglaudīt šķiet droši, cilvēks var iegūt dažādas dzīvnieku pārnēsātās slimības. Nav zināms, ar ko dzīvnieks slimo un vai ar šo slimību iespējams inficēties.
Ja gadās sastapt meža dzīvnieku apdzīvotā vietā, vai arī, ja šis dzīvnieks ir ievainots, jāinformē pašvaldība un pašvaldības policija. Pat ja savvaļas dzīvnieks būtu uzaudzis nebrīvē un izlauzies no savas mājvietas, nonākot sabiedrībā tam var atgriezties instinkti, tas svešu cilvēku var uzskatīt par bīstamu un tas var uzbrukt. Savvaļas dzīvniekiem nav ieteicams tuvoties, nedrīkst tos barot, tos aiztikt.
Saskaroties ar savvaļas dzīvniekiem vai to mazuļiem savvaļā, vispirms jāatceras, ka cilvēkam pēc iespējas mazāk jāiejaucas dabas procesos. Otrkārt, ieteicams iepazīties ar informāciju par dzīvnieku bioloģiju. Treškārt, tomēr jāatceras, ka cilvēku attiecības ar savvaļas dzīvniekiem regulē arī valsts tiesību akti.
Mežacūkas ir lieli un spēcīgi dzīvnieki, tādēļ nekādā gadījumā nevajag tiem tuvoties, tos centsties barot vai glaudīt. Pat mazi sivēni var bezbailīgi mesties virsū cilvēkam vai sunim, lai aizstāvētos, tādēļ, satiekot šos dzīvniekus, ir jāievēro maksimāla piesardzība:
• mežacūka uzbruks, ja ir ievainota vai iedzīta strupceļā. Cilvēka vai suņa tuvošanās, jebkura kustība, var padarīt to agresīvu;
• mežacūku mātīte aktīvi aizstāvēs savus pēcnācējus. Ja apdzīvotā vietā vai mežā sanāk sastapties ar sivēnmāti un sivēniem, ir jārīkojas ļoti uzmanīgi, lai neizprovocētu uzbrukumu;
• ja tikšanās ir pēkšņa un īsā distancē, dzīvnieks pārbīlī var arī uzbrukt.
Ko darīt, satiekot mežacūkas?
– Nedrīkst sekot mežacūkai, mēģinot to izprovocēt. Nedrīkst trenkāt to, izmantojot transportlīdzekli vai suņus.
– Nedrīkst kliegt un vicināties ar rokām, nedrīkst mest dzīvniekam ar priekšmetiem vai skriet virsū, jo tas var izraisīt atbildes reakciju.
– Satiekot mežacūkas pilsētvidē vai zaļajā zonā, vislabāk ir apstāties un stāvēt nekustīgi, vienlaikus novērtējot atkāpšanās iespējas. Var paslēpties aiz koka vai kāda arhitektoniska elementa. Ir jākustas mierīgi un klusi. Ja apstākļi to ļauj, var lēni doties prom.
– Ja satikšanās ar mežacūku notikusi zaļajā zonā un cilvēkam līdzi ir suns, situācija kļūst daudz bīstamāka. Vispirms ir jāatsauc savs četrkājainais draugs. Tas jādara pēc iespējas mierīgāk. Suns jāpaņem pie pavadas un mierīgi jādodas prom. Ieraugot mežacūku, suns, aizstāvot saimnieku, aiz bailēm vai azarta pārņemts, ries. Ja mežacūka cilvēku, iespējams, neuzskatīs par draudu, tad suni tā uztvers par apdraudējumu un var uzbrukt.
Par dzemdību pieņemšanu pirtiņā, medīgiem suņiem un aļņu samazinājumu, . “Šauj garām!” #256 epizode
Abonē 2025. gadam ar pielikumiem un saņem 3 tematiskos pielikumus.
👉 Abonē 2025. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam LIELO KOMPLEKTU: Medības ar Pielikumiem + e-izdevumi + LASI.LV | viss portāls
Abonē žurnālu Medības 2025. gadam
Žurnāla Medības novembra numurā lasi – vai ar alni viss it slikti!
