Tas brīdis, kad gludstobra ieročiem nedrīkstēs izmantot svinu saturošu munīciju, vairs nav aiz kalniem. 2023. janvārī visā Eiropas Savienībā stāsies spēkā aizliegums izmantot svina skrotis mitrājos. Aizliegums gan vairāk skars gludstobra ieroču munīciju. Taču arī vītņstobra ieroču munīcija, kas satur svinu, ar laiku mednieku vidū kļūs par pagātni.
Jau šobrīd ražotāji piedāvā gana plašu bezsvina munīcijas klāstu, kas piemērots dažādiem ieročiem un medību situācijām, kā arī dažādam maciņa biezumam. Daļa mednieku jau izvēli izdarījuši un sekmīgi medī ar bezsvina munīciju.
Arī es pirms vairākiem gadiem, kad sāku vairāk interesēties par to, kas notiek ar vītņstobra ieroča lodēs iestrādāto svinu, pārgāju uz bezsvina munīciju. Izvēli paātrināja arī medību suņa iegāde un rentgena attēls, ko man kādā tikšanās reizē parādīja DDupleka šefs Aivars Dundurs. Attēlā bija mežacūka, kas nomedīta ar svina munīciju. Uzņēmumā viennozīmīgi bija redzams, ka lielākā daļa rukša ķermeņa piesārņota ar sīkām svina daļiņām. Nevis lieliem svina fragmentiem, bet tieši neskaitāmām ļoti sīkām daļiņām, ko izņemt no medījuma pirms pagatavošanas nav iespējams…
Nevienam nav noslēpums, ka medību draugam tiek atvēlēti tie medījuma gabali, kurus sabojājusi lode. Vērts pašam sev pajautāt – vai tiešām jūs savam labākajam un uzticīgākajam draugam dotu ko tādu, kas kaitēs viņa veselībai? Vai ko tādu gribētu lietot pārtikā arī pats?
Mana pirmā izvēle bija Lapua Naturalis. Bezsvina munīcija ar ekspansīvas iedarbības lodi. Teorijā precīza lode, taču mana ieroča stobram lode ne pārāk patika un panākt kaut cik stabilu trāpījumu grupu neizdevās. Protams, medījot dižmedījumu samērā nelielās distancēs, tā nebija liela problēma, taču lodes iedarbība radīja medījumam visai plašas hematomas, tāpēc vēlējos sameklēt ko citu. Nākamā izvēle – Hornady munīcijas sērija Custom International ar ETX (Extreme Terminal Expansion) lodi. Tā ir ļoti augstas precizitātes bezsvina lode ar noapaļotu galu. Pēc trāpījuma tā atveras un rada pietiekami lielu šoku, vienlaikus īpaši nesaārdot trāpījuma vietu. Izmantojot šo munīciju stirnu medībās, bija ļoti jāpiedomā par trāpījuma vietu. Stirna ir neliels dzīvnieks, un lodes radītie bojājumi bija visai lieli. Briežu un aļņu gadījumā gan bija jārēķinās, ka dzīvnieks pat pēc laba trāpījuma aiziet mazliet tālāk nekā pie līdzvērtīga trāpījuma ar svinu saturošu munīciju. Lode patiešām ir ļoti precīza, par ko ne reizi vien pārliecinājos šautuvē. Tad sākās pandēmija un iegādāties šo munīciju bija problēmas.
Mana nākamā izvēle bija SAKO Powerhead BLADE. Lodes precizitāte un iedarbība bija ļoti pieņemama. Tās polimēra uzgalis gādā par kontrolētu lodes ekspansiju. Taču paspēju izmantot tikai vienu šīs munīcijas iesaiņojumu. Ukrainā sākās karadarbība un līdz ar to problēmas ar munīcijas iegādi…
Nācās meklēt citu risinājumu, un man ieteica izmēģināt Sellier&Bellot eXergy Blue bezsvina munīciju ar TXRG lodi. Lodei ir mūsdienīgs un ļoti efektīvs dizains – smails gals, kas nodrošina līdzenu trajektoriju un maksimāli saglabā enerģiju. Zilais plastmasas uzgalis trāpījuma brīdī uzlabo lodes izplešanos visos virzienos, bet cietā vara konstrukcija maksimāli saglabā svaru.
Protams, vispirms šautuve. Lodes lieliski gūlās blakus viena MOA laukumā, un trāpījumu vietas saskārās. Ar šo munīciju esmu nomedījis alni, briedi, mežakuili un vairākas stirnas. Jāteic, neviens no nomedītajiem dzīvniekiem nav bijis jāmeklē tālāk kā desmit metrus, pat medījot dzinējmedībās, kad iespējas izdarīt ļoti precīzu šāvienu ir mazākas. Un, ja kāds dzīvnieks arī aizies mazliet tālāk, nekā gribētos, – man taču pie rokas ir medību suns!
Ko par bezsvina munīciju domā citi mednieki?
Einārs Lapiņš: “Bezsvina munīcija man ļoti patīk. To lietoju jau gadus septiņus. Ar normālu trāpījumu problēmu nav nekādu un medījuma ķermeņa bojājumi ir normas robežās. Ja būs slikts trāpījums, arī svina munīcija daudz nepalīdzēs. Jā, medījot ar bezsvina munīciju, zvērs pēc trāpījuma paskrien mazliet tālāk – metrus trīsdesmit, varbūt piecdesmit – nekā tad, ja būtu tieši tāds pats trāpījums ar svina munīciju. Ražotāju piedāvājums kļūst arvien plašāks, taču, tāpat kā izvēloties svina munīciju, šautuvē jāpārliecinās, ka tā konkrētajam ierocim ir piemērota. Arī lodes ir dažādas, vienām ekspansija ir lielāka, citām mazāka. Es lietoju Lapua Naturalis, kas man šķiet gana stingra lode, kas labi turas kopā un pēc trāpījuma veido smuku sēni. Arī bojājumi nav pārāk lieli. Esmu nedaudz izmantojis Barnes bezsvina munīciju. Man ļoti nepatika, jo spridzināja tāpat kā svins. Acīmredzot lodes ekspansija ir pārāk strauja. Šādu munīciju izvēlas tie mednieki, kuri principā nav gatavi iet pakaļ medījumam. Viņi gatavi upurēt lielāku daļu medījuma, lai tikai nebūtu jāmeklē.”
Gints Grigorovičs: “Līdz šim lietoju tikai svinu saturošu munīciju. Taču iegādājos jaudīgu magnuma klases ieroci un plānoju izmantot bezsvina munīciju. Konkrētu munīciju gan vēl neesmu izvēlējies. Es ļoti daudz šauju un ļoti daudz medījuma gaļas lietoju pārtikā. Pirms pāris nedēļām tādam svina gabalam uzkodu, ka ilgi atcerēšos… Labi, ka to nenoriju! Savulaik runāja, ka bezsvina munīcijai ir mazāka apturošā iedarbība, tagad situācija ir cita un magnumam jau jaudas pietiek! Es katru dienu nemainu patronas. Iesāku ar vienu marku un pie tās arī turos. Tomēr man ļoti svarīga ir paša un manas ģimenes veselība!”
Dāvis Zaube: “Es vītņstobra ieročiem lietoju gan svina, gan bezsvina munīciju. Pirms diviem gadiem gaides medībās sāku medīt ar bezsvina munīciju. Šķiet, liela pamatojuma toreiz nebija, vēlējos izmēģināt, lai sapratu, kā tas ir praksē. Pašlaik 7×64 kalibrā lietoju RWS HIT un esmu apmierināts. Taču dzinējmedībās izmantoju svina munīciju, jo, manuprāt, šai munīcijai ir lielāks apstādinošais efekts un mazāka rikošeta iespējamība. Bet tas ir tikai mans viedoklis. Mūsu priekšgājēji vienmēr ir medījuši ar svinu. Vai tas ietekmē veselību? Kādā mērā tas tā noteikti ir. Vai būtiski? Es to neesmu pētījis. Taču esmu lasījis, ka Zviedrijā aļņi medīti ar svinu saturošu munīciju, gaļas atgriezumi doti suņiem, tie ar laiku sākuši slimot, to mūžs kļuvis būtiski īsāks… Medniekiem noteikti vajadzētu izmēģināt vairākus bezsvina munīcijas veidus, pirms izdarīt izvēli ilgākam laikam. Tā tas ir ar jebkuru munīciju, ne tikai bezsvina. Jāpārliecinās ne tikai par to, kā lode lido, bet arī par tās apstādinošo spēku, kādi bojājumi būs medījumam. Tieši šo apsvērumu vadīts, nosvēros par labu RWS HIT. Savulaik pamēģināju Lapua Naturalis, taču paliku pie RWS HIT. Savukārt čehu Sellier&Bellot XRG lodei ir plats priekšējais gals un pirmais šoks trāpījuma brīdī ir lielāks.”
Kaspars Dukaļskis: “Bezsvina munīciju karabīnei lietoju jau četras sezonas. Viss ir lieliski! Gaļā nav svina, un medījums, ja trāpi, krīt, ja ne, aizskrien mežā! Lietoju Hornady munīciju ar GMX lodi. Iepriekš lietoju svina munīciju un nepatika, ka gaļā ir lodes apvalka šķēpeles un svina gabaliņi. Visu svinu no gaļas pirms gatavošanas izgriezt nav iespējams. Turklāt man bija tā, ka svina lodes, ko lietoju iepriekš, pēc trāpījuma medījuma ķermenī mainīja kustības trajektoriju un tās varēja atrast visneiedomājamākajās vietās.”
Artis Taurmanis: “Es ilgāku laiku izmantoji 7×64 kalibru. Savulaik izmēģināju bezsvina Lapua Naturalis, taču lode radīja ļoti lielas brūces, izrāvumus. Izmēģināju arī Anima Libra lodes. Manam ierocim šīs lodes kaut kāda iemesla dēļ nepatika. Varbūt arī es šaujot nebiju tik precīzs. Gadus divus intensīvāk šauju ar 6.5×55 kalibru. Ar Hornady munīciju likās, ka lode mēģina griezties šķērsām. Taču mani meklējumi turpināsies.
Tomēr kopumā uzskatu, ka bezsvina munīcija ir labākā izvēle. Kad, vēdinot medījumu, redzi, cik lielā mērā ir izkliedēti lodes fragmenti, sāc aizdomāties, kur palikušas pārējās lodes daļas. Labāk lai tas metāla gabaliņš ir vienā veselumā un konkrētā vietā. Man ir gadījies trāpīt alnim virs lāpstiņas pie mugurkaula, bet svina fragmenti bija teju pie pakaļciskas. Nekādi nevaru saprast, kā tie tur nokļuvuši.”
Mārcis Saklaurs: “Manos krājumos vēl ir svina munīcija, bet es mudinu radus, draugus, kolēģus, visus citus medniekus pāriet uz bezsvina munīciju, jo norvēģu zinātnieki, veicot daudzus rentgenuzņēmumus, izpētījuši, ka alnī, trāpot pa priekšplecu, svina daļas tiek konstatētas pakaļciskās. Iekšējie orgāni visi ir pilni ar šo metālu. Respektīvi, viss alnis ir piesārņots ar smago metālu. Svins ir viens no faktoriem, kāpēc rodas neauglība. Mēs visiem radiem, draugiem, bērniem iesakām medījuma gaļu kā veselīgu, ekoloģiski labu. Un tajā pašā laikā ar vienu pirksta piespiedienu mēs šo gaļu piesārņojam ar svinu.
Skaidrs, ka atteikšanās no svina būs paredzēta direktīvās. Tāpēc es sev vaicāju, kāds būs mans medību kalibrs, kāda tieši būs munīcija, lai medītu droši un efektīvi lielos medījumus. Tāpat būs nopietni jāpievēršas paša šāviena kvalitātei un trāpījuma precizitātei.”
UZZIŅAI
Izšķir akūtu un hronisku saindēšanos ar svinu. Akūta saindēšanās notiek tikai tad, ja tiek uzņemts liels daudzums svina vai tā savienojumu. Mazākas devas noved pie hroniskas saindēšanās.
Svins caur asinsriti nonāk iekšējos orgānos, piemēram, smadzenēs, aknās un plaušās. Daļa svina no organisma izdalās, bet daļa nogulsnējas arī zobos un kaulos. Svins spēj šķērsot arī placentu, un saindēšanos ar svinu māte var nodot nedzimušajam bērnam.
Akūtu saindēšanos ar svinu raksturo galvassāpes, sāpes ekstremitātēs, smagi vēdera krampji, var rasties mazasinība, smagākos gadījumos var iestāties koma un nāve.
Hroniskas saindēšanas gadījumos veidojas anēmija, samazinās fiziskās un garīgās darbaspējas. Tiek traucēta kardiovaskulārā darbība. Iespējama sirds aritmija, sirds mazspēja, un var rasties miokarda infarkts. Svins ietekmē nervu sistēmu un smadzenes, un iespējami šādi simptomi: dezorientācija, galvassāpes, agresivitāte, hiperaktivitāte, bezmiegs vai apātija. Iespējams nejutīgums un maņu traucējumi ekstremitātēs.
Minimālās platības, medības pilsētā un bezsvina munīcijas efektivitāte. “Šauj garām!” #101 epizode
Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!
