Kaķis daudziem ir mīļš mājas iemītnieks, taču, nonākot brīvā dabā, tas joprojām ir plēsējs. Vācijā diskusija par brīvi ārā ejošajiem un savvaļā dzīvojošajiem mājas kaķiem kļūst arvien skaļāka. Vācijas Mednieku asociācija (Deutscher Jagdverband, DJV) norāda, ka valstī dzīvo vairāk nekā divi miljoni bezsaimnieka mājas kaķu un to ietekme uz savvaļas dzīvniekiem nav nenozīmīga. Pēc asociācijas aplēsēm, kaķi Vācijā ik gadu nogalina vismaz 100 miljonus putnu un aptuveni 300 miljonus mazo zīdītāju un rāpuļu. Lai mazinātu to ietekmi uz savvaļas dzīvniekiem un ierobežotu nekontrolētu vairošanos, DJV aicina visā Vācijā noteikt obligātu kastrāciju un reģistrāciju tiem mājas kaķiem, kuri brīvi uzturas ārpus telpām.
Kaķis nav pārstājis būt mednieks
Kaķa medību instinkts nav saistīts tikai ar nepieciešamību iegūt barību. Arī labi paēdis mājas kaķis, kas brīvi dodas ārā, turpina medīt putnus, mazos zīdītājus un citus dzīvniekus.
Balstoties uz dažādu pētījumu datiem, Vācijas Mednieku asociācija (DJV) lēš, ka savvaļā dzīvojošie mājas kaķi valstī ik gadu nogalina vismaz 100 miljonus putnu un aptuveni 300 miljonus mazo zīdītāju un rāpuļu. Turklāt to ietekme uz dabu neaprobežojas tikai ar nomedītajiem dzīvniekiem. Asociācija norāda arī uz konkurenci ar savvaļas sugām, slimību pārnešanas risku un mājas kaķu krustošanos ar Eiropas savvaļas kaķiem.
Tiesa, minētie skaitļi nav precīzs bojāgājušo dzīvnieku uzskaitījums, bet gan aplēses, kas iegūtas, analizējot pētījumu datus. Faktiski saskaitīt visus kaķu nomedītos dzīvniekus nav iespējams, tādēļ arī to kopējā ietekme uz savvaļas faunu tiek vērtēta pēc pieejamajiem pētījumiem un aprēķiniem.
Vācijā vien ir 15,7 miljoni mājas kaķu
Par problēmas mērogu liecina arī kopējais mājas kaķu skaits Vācijā. Saskaņā ar Vācijas mājdzīvnieku nozares asociāciju IVH un ZZF datiem 2025. gadā Vācijas mājsaimniecībās dzīvoja aptuveni 15,7 miljoni kaķu. Kaķi bija sastopami 24% mājsaimniecību, turklāt 43% kaķu saimnieku turēja divus vai vairāk dzīvniekus. Līdz ar to kaķis joprojām ir populārākais mājdzīvnieks Vācijā.
Tas gan nenozīmē, ka visi 15,7 miljoni kaķu brīvi uzturas ārpus telpām un medī savvaļas dzīvniekus. DJV uzmanību īpaši pievērš bezsaimnieka un savvaļā dzīvojošajiem mājas kaķiem, kuru skaits Vācijā, pēc asociācijas aplēsēm, pārsniedz divus miljonus. Tieši nekontrolēta šo dzīvnieku vairošanās un ietekme uz savvaļas sugām ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ tiek rosināts ieviest stingrākas prasības brīvi ārā ejošo mājas kaķu īpašniekiem.
Kāpēc tiek prasīta tieši kastrācija?
DJV uzskata, ka viens no būtiskākajiem risinājumiem ir ierobežot nekastrētu mājas kaķu nekontrolētu vairošanos. Brīvi ārā ejošie mājas kaķi var pāroties ar bezsaimnieka kaķiem, tādējādi vēl vairāk palielinot to populāciju. Tāpēc asociācija aicina visā Vācijā noteikt, ka mājas kaķiem, kuriem tiek nodrošināta brīva pieeja ārtelpai, jābūt kastrētiem un reģistrētiem.
Līdzīgu prasību izvirza arī Vācijas Dzīvnieku aizsardzības biedrība (Deutscher Tierschutzbund), taču tās argumentācija vairāk saistīta ar pašu kaķu labturību. Organizācija norāda, ka bezsaimnieka kaķi dzīvo bez regulāras cilvēku aprūpes un nereti cieš no slimībām, ievainojumiem un nepietiekama uztura. Savukārt nekastrēti mājas kaķi, kuri brīvi dodas ārā, var turpināt papildināt šo populāciju.
2026. gada septembrī Vācijas Dzīvnieku aizsardzības biedrība kopā ar federālo zemju dzīvnieku aizsardzības organizācijām un 775 biedrībām atkārtoti vērsās pie Vācijas federālās valdības, aicinot visā valstī ieviest obligātu kastrāciju kaķiem, kuriem ir nekontrolēta pieeja ārtelpai.
Līdz ar to prasībai ierobežot nekastrētu kaķu brīvu pārvietošanos ir divi galvenie iemesli. Mednieku organizācija uzsver nepieciešamību mazināt kaķu ietekmi uz savvaļas dzīvniekiem un bioloģisko daudzveidību, savukārt dzīvnieku aizsardzības organizācijas norāda uz nepieciešamību apturēt bezsaimnieka kaķu populācijas pieaugumu un uzlabot pašu dzīvnieku labturību.
Dažviet prasība jau kļūst obligāta
Kamēr par vienotu regulējumu visā Vācijā vēl turpinās diskusijas, atsevišķās pašvaldībās un federālajās zemēs prasības kaķu īpašniekiem jau tiek ieviestas.
Piemēram, Heidelbergas pilsētas dome 2026. gada 11. jūnijā vienbalsīgi apstiprināja jaunus kaķu aizsardzības noteikumus, kas stāsies spēkā 1. decembrī. Tie paredz, ka kaķiem, kuri spēj vairoties un kuriem saimnieki ļauj nekontrolēti uzturēties ārpus telpām, būs jābūt kastrētiem, identificētiem un reģistrētiem. Šādi pilsēta cer ierobežot nekontrolētu vairošanos un ilgtermiņā samazināt bezsaimnieka kaķu skaitu.
Savukārt Šlēsvigā-Holšteinā 2026. gada 1. jūlijā stājās spēkā kaķu aizsardzības regulējums federālās zemes līmenī. Vācijas Dzīvnieku aizsardzības biedrība to vērtē kā nozīmīgu soli bezsaimnieka kaķu problēmas risināšanā un piemēru, kam varētu sekot arī citas federālās zemes.
Vienlaikus jautājums nonācis arī līdz Vācijas federālajam līmenim. Aprīlī Bundestāga Lauksaimniecības komitejā, apspriežot Dzīvnieku aizsardzības likumu, Vācijas Dzīvnieku aizsardzības biedrība atkārtoti aicināja likumā noteikt obligātu kastrāciju kaķiem, kuriem tiek ļauts nekontrolēti uzturēties ārpus telpām.
Ne tikai putni
Runājot par kaķu ietekmi uz savvaļas dabu, visbiežāk tiek pieminēti putni, taču tie nebūt nav vienīgie kaķu medījumi. DJV norāda, ka kaķi medī arī dažādus mazos zīdītājus un rāpuļus. Īpaši būtiska šāda papildu ietekme var būt sugām, kuru populācijas jau apdraud dzīvotņu zudums, intensīva lauksaimniecība un citi cilvēka darbības radīti faktori.
Ar kaķu nekontrolētu vairošanos saistīta vēl kāda dabas aizsardzības problēma. Mājas kaķi var krustoties ar Eiropas savvaļas kaķiem, radot hibrīdus. DJV norāda, ka šāda hibridizācija var apdraudēt savvaļas kaķu populāciju ģenētisko savdabību. Tāpēc nekastrētu un brīvi ārā ejošu mājas kaķu skaita ierobežošana tiek minēta arī kā viens no pasākumiem Eiropas savvaļas kaķa aizsardzībai.
Atbildība sākas ar saimnieku
Diskusija Vācijā nav par to, vai kaķis ir labs vai slikts dzīvnieks. Medīšana ir daļa no kaķa dabiskās uzvedības, tādēļ jautājums drīzāk ir par cilvēka atbildību un to, kā mazināt mājas un bezsaimnieka kaķu ietekmi uz savvaļas dzīvniekiem.
Tieši tāpēc gan mednieku, gan dzīvnieku aizsardzības organizāciju priekšlikumos kā galvenie risinājumi atkārtojas kaķu kastrācija, identifikācija un reģistrācija. Mednieku organizācija šos pasākumus saista ar nepieciešamību mazināt ietekmi uz savvaļas sugām un bioloģisko daudzveidību, savukārt dzīvnieku aizsardzības organizācijas uzsver nepieciešamību ierobežot nekontrolētu vairošanos, samazināt bezsaimnieka kaķu skaitu un līdz ar to arī šo dzīvnieku ciešanas.
Kad seja kā dibens, bet briedim ar roku uzšauj pļauku! “Šauj garām!” 354.epizode
👉 Abonē 3 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 3 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
