Par kādu sugas atjaunošanas veiksmes stāstu, kas gan vēl ir attīstības procesā, ziņo Eiropas Savienības Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE). Melnkakla fazāni (Phasianus colchicus colchicus) savulaik bija plaši izplatīti visā Grieķijā un Bulgārijā, šobrīd pēdējās populācijas paliekas ir Grieķijā Nestas upes deltā. Konkrētajā teritorijā nav atļauta putnu izlaišana savvaļā ar mērķi uzlabot sugas stāvokli, tādēļ var droši teikt, ka populācija nav tikusi ģenētiski uzlabota. Fazānu skaita samazināšanās sākusies pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados dzīvotņu zuduma dēļ. Pirms divdesmit gadiem tur fiksēti vien 120 putni, savukārt laikā no 2002. līdz 2012. gadam populācijas aplēses bijušas robežās no 100 līdz 250 īpatņiem. Neskatoties uz to, ka melnkakla fazānu medības ir bijušas aizliegtas kopš 1923. gada, pie populācijas glābšanas plāna strādājuši tieši mednieki – Maķedonijas un Trāķijas Medību asociācija (KOMATH).
Organizācija 2016. gadā nodibināja sadarbību ar vairākām Lielbritānijas savvaļas sugu aizsardzības biedrībām un izveidoja kopēju projektu ar mērķi uzlabot melnkakla fazānu populāciju Nestas upes deltā. Lai to paveiktu, bijusi labāk jāizprot dzīvotņu apsaimniekošana un plēsēju kontroles principi. Šobrīd, pateicoties mednieku gādībai, populāciju izdevies nostabilizēt līdz apmēram 250 īpatņiem. Lai būtu skaidrs, kā putniem klājas, ik pavasari organizācija KOMATH rīko uzskaiti un kopš 2003. gada uztur un atjauno datubāzes. Iepriekšējās uzskaites laikā izdevies identificēt pat 87 fazānu tēviņu teritorijas, kas ir par 40 % vairāk nekā 2003. gadā. Šis acīmredzamais uzlabojums, visticamāk, ir tieši gadu gadiem veiktā darba rezultāts. Kā zināms, liela nozīme ir arī veselīgām, sugai piemērotām dzīvotnēm, tādēļ tiek strādāts arī pie meža zemju uzlabošanas, un, tā kā lauksaimniecība konkrētajā apgabalā nenotiek plašā mērogā, platības ir visai labi piemērotas šiem putniem. Vēl viens apstāklis, kas apgrūtina putnu izdzīvošanu, ir plēsēji – savvaļas kaķi, zeltainie šakāļi un caunas.
Tāpat ligzdas, ko fazāni veido uz zemes, mēdz apdraudēt vārnveidīgie putni, kaijas un pat mežacūkas. To lieliski pierādīja kāds eksperiments – pie meža kamerām tika izvietotas mākslīgas ligzdas, kas tur atradās 25 dienas. Nofilmētais materiāls liecināja, ka šajā laikā plēsēji nebija saudzējuši nevienu no ligzdām. Ir skaidrs, ka plēsēju kontrole ir galvenais veids, kā nodrošināt melnkakla fazānu nākotni, un ka tikpat vienkārši visa ieguldītā darba augļus var sagraut likumdevēju nevēlēšanās piešķirt pietiekamu skaitu plēsēju nomedīšanas atļauju.
Kura munīcija aptur labāk, karabīnes izvēles kritēriji. “Šauj garām!” #161 epozide
Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
