Ragu meklēšana tiek pasniegta kā tāds vaļas prieks, aktivitātes svaigā gaisā ar draugiem un ģimeni, taču lielai daļai cilvēku ragu meklēšana ir nopietns piepelnīšanās avots.
Briežu, aļņu, stirnu un dambriežu ragi, kas gan biežāk atrodami Lietuvā, pie uzpircējiem maksā 15 – 20 eiro par kilogramu. Jau daudzus gadus uzpircēji aktīvi strādā, braukājot pa Latviju un Lietuvu, uzpērkot ragus no briežu dārziem un ragu meklētājiem. Aizvien vairāk cilvēku saprot, ka tā ir viegla nauda un iesaistās. Lietuvas iedzīvotāji nereti ierodas pie mums veselām ģimenēm, pilniem autobusiem draugu un palīgu. Kāpēc? Vai Lietuvā nav briežu?
Pamatā ir savas valsts tiesību aktu nezināšana un mūžīgais tur zāle noteikti ir zaļāka.
Lietuvā ir savādāka medību platību ierīcības sistēma un attiecības ar valsti. Visa valsts teritorija ir sadalīta iecirkņos. Neapmedītu platību nav. Dzīvnieki ir valsts īpašums un valsts ar medību platību lietotājiem noslēdz tādu kā vienošanos par šo valstij piederošo resursu izmantošanu.
Saskaņā ar medību noteikumiem, visa medību produkcija pieder medību kolektīvam, kas šajās platībās medī. Tātad, arī zemē nokritušie ragi būtu uzskatāmi par mednieku biedrības īpašumu. Kā sacīja Lietuvas Vides ministrijas speciālists Algirdas Klimavičius, ir bijuši vairāki incidenti, kad cilvēki pastaigu laikā netīšām atraduši ragus un tikuši pieķerti.
“2014.gadā šī Lietuvas Medību noteikumu norma tika svītrota. Ministrija toreiz saņēma vairākus ierosinājumus no privātpersonām un nolēma šo punktu no noteikumiem izņemt. Tagad briežu ragi tiek pielīdzināti ogām un sēnēm,” noradīja ierēdnis un piebilda, ka bijušas vairākas publikācijas medijos, kas skaidrojušas, ka tagad ragu vākšana medību platībās nav aizliegta, taču, iespējams, daļa ragotāju tā arī nav iepazinušies ar grozījumiem, baidās vākt ragus Lietuvas teritorijā un tādēļ brauc uz Latviju.
Vaicāts, vai kāds no šiem ierosinājumu iesniedzējiem gadījumā nebija ragu uzpircējs, Algirdas Klimavičius konkrēti atbildēt nevarēja, vien norādīja, ka ienākumu gūšanas un nodokļu maksāšanas jautājumi nav Vides ministrijas darbības sfērā.
Tai pat laikā Lietuvas speciālists uzsvēra, ka Vides ministrija nosoda nevērīgu attieksmi pret dabu arī no ragu meklētāju puses: “Nav ētiski skaļi uzvesties mežā, dzenāt dzīvniekus pavasarī, kad visiem dzimst pēcnācēji. Ir bezatbildīgi un pat noziedzīgi ar transporta līdzekļiem izbraukāt lauksaimnieku laukus, radot postījumus sējumiem un apdraudot nākamo ražu. Taču, ja ragu meklēšanas entuziasti netraucē dabu un nerada zaudējumus lauksaimniekiem šādu nodarbi nevajadzētu sevišķi ierobežot. Tad jau arī no ogotajiem un sēņotājiem jāpieprasa nodokļi un atskaitīšanās par iegūto labumu.”
Ragu drudzis, kriminālpārkāpumi un maksa par rācijām. “Šauj garām!” #171 epizode
Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
