Godīgi teikšu, nekad nekas tāds vēl nav piedzīvots, kad parasts medību vakars gluži vienkārši pārvēršas par mēģinājumu izdzīvot. Tieši tā – runa ir par odu invāziju. 2025. gada jūlijs Latvijā ieies vēsturē kā īsta odu apokalipse. Un tas nav pārspīlējums.
Viss sākās šķietami nevainīgi – silts pavasaris, daudz lietus, zeme mitra, peļķes stāv arī tur, kur tās nekad nav bijušas. Tieši šādi apstākļi ir ideāli, lai asinssūcēji vairotos. Temperatūra virs +15 °C, stāvošs ūdens, bezvējš – un odi burtiski sprāgst ārā no zemes. Viņiem pietiek ar pudeles dibenu vai spaini lietusūdens, lai dažu dienu laikā izšķiltos tūkstošiem. Un šogad šis process notiek visur un masveidā.
Aizbraucot uz medībām Vidzemē jūlija vidū, pirmā doma – kas, pie velna, te notiek? Ar nakts redzamības ierīci vairs neko nevar saskatīt. Ne jau migla vai tehniska problēma – vienkārši ierīce neredz cauri odiem! Tu mēģini skatīties, un viņi skrien tev sejā. Kusties – tie nāk līdzi. Kāp no torņa lejā – tie jau lien degunā, acīs un ausīs. Odi ir kļuvuši par atsevišķu stihiju. Ne laika apstākļi, bet bioloģiska vētra.
Visu rakstu lasi žurnāla Medības augusta numurā vai portālā lasi.lv.
Latgaļu īpatnības ar ātrajiem un divām ugunsdzēsēju mašīnām. “Šauj garām!” #295 epizode
Žurnāla Medības augusta numurā lasi par to, cik briežu ir jānomedī
