Sociālajos tīklos plašāku uzmanību izpelnījies stāsts par lapsu Alojas pusē, kas ilgāku laiku uzturējās cilvēku tuvumā un izraisīja satraukumu vietējo iedzīvotāju vidū. Daudzi bažījās, vai dzīvnieks nav slims un vai tas nevar apdraudēt mājdzīvniekus vai cilvēkus. Tagad dzīvnieku aizsardzības biedrība Ķepu-ķepā sniegusi skaidrojumu par notikušo un lapsas turpmāko likteni.
Kā norāda biedrība, lapsa bija pārslimojusi kašķi un jau savvaļā sākusi atveseļoties pati. Tomēr lielākais sabiedrības satraukums bija par to, ka dzīvnieks regulāri uzturējās pie mājām un potenciāli varēja inficēt citus dzīvniekus. Biedrība informē, ka lapsa apstrādāta ar preparātu Selehold un pēc tam izlaista mežā — tās dabiskajā dzīves vidē, pietiekami tālu no Alojas. Kā uzsver Ķepu-ķepā, dažkārt savvaļas dzīvniekiem nepieciešama tikai minimāla palīdzība, lai tie atkal spētu dzīvot ierasto dzīvi brīvā dabā.
Taču šajā stāstā ir vēl kāda būtiska un ļoti pamācoša nianse. Biedrība īpaši uzsver, ka tā nekad un nevienam neiesaka sākt piebarot savvaļas dzīvniekus. Tieši šāds stāsts, visticamāk, bijis arī ar šo lapsu. Dzīvnieks tika piebarots, pierada pie cilvēka un pārstāja no tā baidīties. Un tieši tur sākas problēma. Ne visa sabiedrība ir gatava pieņemt, ka pa pagalmu vai gar mājām brīvi pārvietojas lapsa, pat ja tā neizrāda agresiju un izskatās samērā mundra. Jāņem vērā, ka, nesaņemot barību, lapsa pati sāks to meklēt nu jau ierastajā vidē. Ciest var gan kaķi, gan vistas, gan truši, kas tiek audzēti piemājas saimniecībās.
Kāpēc lapsas arvien biežāk redzamas pie mājām un pilsētās?
Lapsas arvien biežāk ienāk pilsētās un apdzīvotās vietās, jo tur ir pieejama barības bāze — atkritumi, atvērtas bioatkritumu tvertnes, pārtikas atliekas un vietas, kur iespējams ērti uzturēties. Nereti tās izvēlas mazdārziņu rajonus, kur cilvēki paši, bieži pat neapzināti, rada dzīvniekiem labvēlīgu vidi — atstāj ēdienu, komposta kaudzes, neizvāc pārtikas pārpalikumus, bet vietām ir arī siltas un mierīgas vietas alu ierīkošanai.
Lapsa pilsētā pati par sevi vairs nav nekas ārkārtējs. Tādas redz ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas vietās. Pilsētās manītas ne tikai lapsas, bet arī mežacūkas, brieži un pat aļņi. Atšķirība vien tā, ka lielie pārnadži biežāk apjūk no satiksmes, trokšņiem un cilvēku plūsmas, savukārt lapsa pie urbānās vides pielāgojas daudz veiksmīgāk.
Vai lapsa cilvēkiem ir bīstama?
Visbiežāk lapsa cilvēkiem tiešā veidā neuzbrūk un izvairās no kontakta. Tomēr pilnīgi droša šāda tuvība nav. Galvenais pārejošais apdraudējums ir kašķis, ko lapsa var pārnēsāt un nodot mājdzīvniekiem. Ja savvaļas dzīvnieks ilgstoši uzturas pie mājām, īpaši, ja tas nebaidās no cilvēkiem, tas jau ir signāls, ka situācija nav gluži normāla.
Kādreiz vecmāmiņas mēdza teikt: ja lapsa nebaidās no cilvēka, ar viņu kaut kas nav kārtībā. Daļēji šajā teicienā ir taisnība. Ja meža dzīvnieks tuvojas cilvēkam, nevis no tā izvairās, izskatās apātisks, nespēcīgs vai uzvedas neierasti, tas var liecināt par slimību. Tomēr ne vienmēr runa ir par trakumsērgu. Dzīvnieks var būt vienkārši pieradināts pie cilvēku klātbūtnes, īpaši, ja tas regulāri ticis piebarots.
Trakumsērga Latvijā ir izskausta, taču piesardzība joprojām nepieciešama
Kādreiz tieši lapsas bija dzīvnieki, kas visbiežāk saistījās ar trakumsērgu. Pateicoties sistemātiskai vakcinācijai, trakumsērga Latvijā ir izskausta, un tas ir ļoti būtisks fakts. Tomēr tas nenozīmē, ka jebkuru savvaļas dzīvnieku ar neparastu uzvedību drīkst uztvert vieglprātīgi.
Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda norādījis, ka lapsas var pārnēsāt ne tikai trakumsērgu, bet arī kašķa ērcīti. Ja šāda lapsa nonākusi saskarsmē ar mājas mīļdzīvnieku, ir ļoti liela iespēja, ka arī mājdzīvnieks inficēsies.
Jāņem vērā arī tas, ka kašķa ērcītes salīdzinoši ilgi var izdzīvot atklātā vidē, bez saimnieka un suņi vai kaķi var inficēties ar šo slimību arī tur, kur lapsa ir bijusi, kasījusies, gulējusi.
Savukārt, ja lapsa cilvēkam iekodusi, jāvēršas medicīnas iestādē pēc iespējas ātrāk — vēlams jau pirmajās stundās pēc negadījuma. Ārsts izvērtēs, vai nepieciešams sākt vakcināciju pret trakumsērgu. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, Latvijā ik gadu ar aizdomām par trakumsērgu tiek vakcinēti 2000 līdz 3000 cilvēku. Laikus uzsākta vakcinācija pasargā no bīstamās infekcijas attīstības.
Rīgas lapsas: dzīvo līdzās cilvēkam, bet nepieder cilvēkam
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments iepriekš apkopojis vairākus faktus par pilsētas lapsām. Viens no galvenajiem secinājumiem — lapsas Rīgā dzīvo jau sen un ir izveidojušās pat sava veida urbanizētas lapsu populācijas. Tām piemērotas ir kapsētas, mežaparki, ūdenstilpju apkārtne, mazdārziņi un citas zaļās teritorijas.
Lapsas redzētas Ķīšezera un Vecmīlgrāvja apkārtnē, Jaunciemā, Mežaparkā, Pļavniekos un pat Skanstes rajonā. Tās ir visēdājas, medī grauzējus, putnus un dažkārt arī vārgākus vai slimus kaķus. Tas nozīmē, ka romantizēt lapsu kā mīļu, pūkainu pilsētas iemītnieci noteikti nevajadzētu.
Un tieši te ir galvenā robeža, ko cilvēkiem nevajadzētu pārkāpt: lapsa nav mājdzīvnieks. To nevajag mēģināt noķert, pieradināt, barot vai tuvumā fotografēt bērniem par prieku. Ja lapsa nebaidās no cilvēka, tas visbiežāk nozīmē vai nu to, ka kāds to baro, vai arī ka tuvumā ir mazuļi, kurus tā sargā.
Galvenais secinājums — palīdzēt drīkst, pieradināt nedrīkst
Alojas lapsas stāsts ir labs atgādinājums par to, cik plāna ir robeža starp palīdzēšanu un kaitēšanu. Savvaļas dzīvniekam reizēm tiešām vajag pavisam nelielu cilvēka palīdzību, īpaši, ja tas ir slims vai novājināts. Taču piebarošana ir pavisam cits stāsts. Tā dzīvnieku nevis glābj, bet pamazām atradina no dabiskās uzvedības, padara to pārāk drošu un rada problēmas gan pašam dzīvniekam, gan cilvēkiem.
Lapsai vieta ir mežā, nevis pagalmā pie šķūņa vai pie suņa bļodas. Un tieši tāpēc vissvarīgākais padoms šajā situācijā ir ļoti vienkāršs: savvaļas dzīvniekus nevajag pieradināt pie cilvēka klātbūtnes.
Kad ar “sūdainu lāpstu” sagrauj mednieka tēlu! “Šauj garām!” #335 epizode
👉 Abonē 7 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 7 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
