Zinātnisks pētījums par lūšiem un stirnām rāda, ka dabā līdzsvaru neveido viena suga atsevišķi. To ietekmē gan plēsēju klātbūtne, gan medības, gan konkrētās vietas apstākļi. Ja šie faktori netiek vērtēti kopā, stirnu un lūšu līdzāspastāvēšana ainavā var kļūt trausla. Kā saglabāt līdzsvaru starp lielo plēsēju un medījamo dzīvnieku populācijām? Nesen Norvēģijā veiktā pētījumā analizēta Eirāzijas lūša un stirnas kā plēsēja un medījuma attiecība, izmantojot simulācijas, kas balstītas ilgtermiņa datos no Dienvidnorvēģijas.
25 gadus ilgs pētījums atklāj būtisku informāciju
Lūša pakāpeniskā atgriešanās vairākos Eiropas reģionos no jauna aktualizējusi jautājumu par to, kā šai sugai līdzāspastāvēt ar stirnu populāciju. Lai labāk izprastu šo sarežģīto saikni, zinātnieki izstrādāja matemātisku modeli, kas ļāva simulēt abu sugu populāciju attīstību 25 gadu periodā. Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā Wildlife Biology un galvenokārt balstīts Norvēģijā ievāktos datos. Pētnieki vēlējās noskaidrot, kā uz populācijām iedarbojas medību un plēsēju ietekmes kopējais efekts. Secinājums ir būtisks. Ja pārvaldība tiek vērsta tikai uz stirnām vai tikai uz lūšiem, var palaist garām kopainu. Dabā šīs sugas nav nošķiramas viena no otras – lūsis plēsējs, bet stirna ir viena no dzīvnieku sugām, kas veido lūša barības bāzi. Ja lūšu populācijas blīvums kādā teritorijā kļūst pārlieku augsts, pieaug arī šo plēsēju ietekme uz stirnu populāciju. Savukārt, ja stirnas šādā vietā tiek intensīvi medītas, populācijas krituma risks kļūst lielāks. Zinātnieki uzsver, ka situācija var kļūt nestabila vien dažu gadu laikā, ja nomedīšanas apjomi netiek pielāgoti konkrētās teritorijas apstākļiem.
Kad medības un plēsēju ietekme summējas
Pētījums īpaši izceļ parādību, par kuru bieži runā arī medību saimniecībā – mirstības summēšanos. Stirnu populāciju vienlaikus var ietekmēt vairāki faktori, tostarp medības, plēsēji, bargāki vides apstākļi, barības pieejamība un konkrētās ainavas piemērotība. Atsevišķos modelētajos scenārijos pētnieki secināja, ka vietās, kur stirnu blīvums jau sākotnēji ir zems, bet lūšu ietekme un medību slodze ir augsta, stirnu populācija var strauji sarukt līdz kritiski zemam līmenim. Vienlaikus pētījuma autori neapgalvo, ka lūsis un stirna nevarētu līdzāspastāvēt vienā ainavā. Gluži pretēji – šāda līdzāspastāvēšana dabā ir normāla. Jautājums ir par to, kā cilvēka medību un apsaimniekošanas lēmumi ietekmē šo līdzsvaru. Praksē tas nozīmē, ka nomedīšanas apjomiem jāseko līdzi reālajai situācijai dabā. Ja konkrētā teritorijā stirnu kļūst mazāk, medību slodze būtu jāsamazina. Tāpat vietējā līmenī jāvērtē arī lūšu blīvums, lai nepieļautu pārmērīgu spiedienu uz medījamo dzīvnieku populācijām.
Universāla risinājuma nav
Pētnieki norāda, ka viens risinājums neder visai Eiropai. Katrā reģionā ir cita situācija – atšķiras stirnu blīvums, lūšu klātbūtne, dzīvotnes, medību intensitāte un ainavas struktūra. Tieši tāpēc lēmumiem jābūt elastīgiem un balstītiem vietējos datos. Autori uzsver zinātnisku pieeju nozīmi savvaļas dzīvnieku populāciju uzraudzībā. Lēmumiem jābalstās regulāri atjaunotos datos, nevis vispārīgos un emocijās balstītos pieņēmumos. Šāda pieeja palīdzētu izvairīties no pārāk stingriem vai novēlotiem lēmumiem, kas konkrētā teritorijā var izrādīties pat kaitīgi. Tā kā lielie plēsēji pakāpeniski atgriežas vairākās Eiropas valstīs, jautājums par to līdzāspastāvēšanu ar medījamo dzīvnieku populācijām kļūs arvien aktuālāks. Pētījums atgādina, ka stabils līdzsvars starp lūšiem un stirnām ir iespējams tikai tad, ja pārvaldība ir reaģētspējīga un pielāgota konkrētajiem ekoloģiskajiem apstākļiem.
Līdzsvars, kas pats neveidojas. Ja nemedī lūšus, slikti būs visiem! Lasi žurnāla Medības maija numurā.
Kad uzskaite nav pareiza, bet bebri lido pa gaisu! “Šauj garām!” #336 epizode
👉 Abonē 7 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 7 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
