Avots: The Smithsonian Magazine
19. gadsimta beigās ASV Nebraskas štatā rančo īpašnieki un zemnieki zemes nogāžu atsegumos sāka pamanīt savādus veidojumus. No zemes ārā rēgojās milzīgas spirālveida struktūras, kas atgādināja akmenī sastingušus korķviļķus vai gigantiskas skrūves. Dažas no tām sniedzās vairāk nekā divu metru dziļumā un pārgāja horizontālos tuneļos. Ilgu laiku neviens īsti nespēja izskaidrot, kas tas ir.
20. gadā amerikāņu paleontologs Ervins H. Bārbūrs šos veidojumus nosauca par Daemonelix – grieķu izcelsmes nosaukumu, ko var tulkot kā velna skrūve vai velna korķviļķis. Pašu zinātnieku fascinēja to forma un pārsteidzošā simetrija, tomēr izcelsme palika neskaidra. Sākumā tika pieļauts, ka šie veidojumi varētu būt milzīgu saldūdens sūkļveidīgo organismu pārakmeņojušās atliekas. Vēlāk parādījās versijas par pārakmeņotām augu saknēm, sēnēm vai pat kādu nezināmu organismu skeletiem.
Taču jau 19. gadsimta beigās daļa pētnieku sāka izteikt domu, ka šīs spirāles varētu būt seni dzīvnieku izrakti tuneļi. Amerikāņu paleontologs Edvards Drinkers Koups pieļāva, ka tos, visticamāk, izrakuši lieli grauzēji. Līdzīgās domās bija arī austriešu paleontologs Teodors Fukss.
Īstā atbilde kļuva skaidra krietni vēlāk. 20. gadsimta sešdesmitajos gados Kanzasas Universitātes pētnieki Lerijs Mārtins un Debra Beneta šos veidojumus rūpīgi pētīja gan laboratorijā, gan dabā. Viņi atklāja, ka spirālveida tuneļu sieniņās redzamās pēdas precīzi atbilst izmiruša bebra Palaeocastor priekšzobu formai. Tieši šie pirms aptuveni 20 miljoniem gadu dzīvojušie sauszemes bebri izraka slavenos velna korķviļķus.
Atšķirībā no mūsdienu bebriem Palaeocastor nebūvēja dambjus un nedzīvoja applūdušās teritorijās. Tie apdzīvoja sausās prērijās un smilšainā augsnē raka sarežģītas spirālveida alas. Tuneļa ieeja sākās kā stāva spirāle, kas veda dziļāk zemē, bet tad pārgāja horizontālā kamerā, kur dzīvnieks atpūtās un audzināja mazuļus.
Šādai konstrukcijai bija vairāki praktiski ieguvumi. Spirālveida ieeja palīdzēja nostiprināt irdeno grunti un apgrūtināja plēsēju iekļūšanu alā. Pētnieki arī uzskata, ka šāda forma palīdzēja pazemē uzturēt stabilāku temperatūru un mitrumu. Vēlāk noskaidrojās arī tas, kāpēc alās tika atrastas augu atliekas. Sausajā klimatā augu saknes tiecās uz mitrākajiem tuneļiem, bet vulkānisko pelnu piesātinātajā augsnē tās ar laiku pārakmeņojās kopā ar pašu alu.
Dažos tuneļos atrasti arī pašu bebru skeleti un bebru mazuļu kauli. Tas kļuva par galīgo pierādījumu, ka šos savādos veidojumus radījuši dzīvnieki, nevis augi vai ģeoloģiski procesi.
Arī mūsdienās Daemonelix fosilijas izskatās gandrīz neticami. Nebraskas ainavā tās atgādina milzīgus urbumus vai noslēpumainus mehānismus, kurus šķietami radījusi nevis daba, bet kāda sena civilizācija.
Taču šīs spirālveida alas nav vienīgais šāda veida atklājums paleontoloģijā. Dienvidamerikā atrasti milzīgi tuneļi, kurus, domājams, izrakuši aizvēsturiskie sliņķi un bruņneši. Daži no tiem stiepjas desmitiem metru garumā, un to sienās vēl joprojām redzamas nagu pēdas. Austrālijā atrastas pārakmeņojušās seno vombatu alu sistēmas, bet Ziemeļamerikā zināmi arī fosili prērijsuņu koloniju tuneļi.
Arī paši bebri paleontologiem ir īpaši interesanti dzīvnieki. Senatnē Ziemeļamerikā dzīvoja milzu bebri Castoroides, kas varēja izaugt gandrīz divus metrus gari un svērt vairāk nekā 90 kilogramus. Tie bija vieni no lielākajiem grauzējiem planētas vēsturē.
Savukārt mūsdienu bebri joprojām tiek uzskatīti par vieniem no iespaidīgākajiem dzīvnieku pasaules inženieriem. To būvētie dambji redzami pat satelītattēlos, un šie dzīvnieki spēj pilnībā pārveidot ainavu, veidojot mitrājus un radot dzīvotnes daudzām citām sugām.
Tomēr pirms 20 miljoniem gadu viņu tālie radinieki sausajās prērijās izveidoja kaut ko vēl neparastāku – spirālveida pazemes tuneļus, kas līdz pat šodienai tiek uzskatīti par vienu no savādākajām un iespaidīgākajām paleontoloģijas mīklām.
Kad uzskaite nav pareiza, bet bebri lido pa gaisu! “Šauj garām!” #336 epizode
👉 Abonē 7 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 7 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
