Šeit aprakstītās tautas medicīnas līdzekļu receptes nav vienīgās. Ir vēl ļoti daudz. Pamatā tās meklējamas mednieku portālos un forumos vai grāmatās, kas gan ir daudz sarežģītāk atrodamas. Galvenais visu šo līdzekļu elements ir āpša tauki. Kā tos pareizi sagatavot lietošanai, lai nezaudētu visas vērtīgās īpašības?
Kā zināms, termiskā apstrāde samazina vitamīnu un omega-3 daudzumu produktos. Tātad tauku kausēšana vecmāmiņas čuguna pannā nebūs pareizais paņēmiens.
Āpša taukus kausē ūdens peldē. Ir vajadzīgi divi kastroļi. Viens lielāks, otrs tāds, lai brīvi iet iekšā pirmajā un ir seklāks. Otrā trauka dibens nedrīkst pieskarties lielākā katla dibenam un sakarst, citādi no ūdens peldes nav nekādas jēgas un tauki var pat piedegt. Lielo katlu daļēji piepilda ar ūdeni – atkarībā no otrā trauka izmēra. Vajag, lai otrajam katlam ūdens sniedzas līdz pusei augstuma. Otrajā traukā liek iekšā āpša taukus. Bez ūdens. Un karsē. Jāseko līdzi, lai ūdens neizvārītos, un ik pa laikam jāpielej vēl.
Krievu mednieki un speciālisti raksta, ka āpša tauku pagatavošana sākas jau medību platībās. Pirmkārt, svarīgi ir pareizi nomedīt āpsi. Šāvienam jābūt tīram, proti, netraumējot vēdera dobuma orgānus. Otrkārt, dīrāšana jāveic medību platībās, bet pēc iespējas tīrākos apstākļos. Āda jāņem nost uzmanīgi, atstājot zemādas taukus pie ķermeņa. Iekšējos taukus, to tīkliņu, kas apņem vēdera dobuma orgānus, ņem nost ar rokām, iepako un pārvadā atsevišķi. Pastāvot uzskats, ka šie tauki ir iedarbīgāki tieši elpceļu slimību gadījumā, taču līdz galam tas vēl neesot pierādīts. Mājās uz tīras virsmas no liemeņa nogriež zemādas taukus. Nelieli gaļas gabaliņi kvalitāti neietekmēs, bet, jo mazāk tādu lēverīšu būs, jo labāk. Tad tauki uzkarsīs vienmērīgi un labāk kausēsies. Starp citu, āpša taukus var glabāt saldētavā un kausēt tikai pēc vajadzības. Pirms kausēšanas gan iekšējos, gan zemādas taukus rūpīgi izskalo ar aukstu ūdeni un samaļ. Ja tie ir bijuši sasaldēti, var sarīvēt uz rīves.
Tauku kausēšanas procesā šķidro substanci nosmeļ ar zupas karoti vai lielu ēdamkaroti un caur vairakkārt salocītu marli salej tarā.
Lai mazinātu saskarsmi ar skābekli, ieteicams izvēlēties mīkstu iepakojumu, proti, plastmasas pudeles vai vīna maisus. Āpša taukus lej traukā līdz pašai augšai. No mīkstas taras taukus var izspiest, uzreiz uzskrūvējot vāciņu un atstājot pudeli deformētu, lai nepieļautu gaisa piekļūšanu. Ledusskapī pareizi sagatavoti un iepakoti tauki var glabāties divus gadus.
Āpša taukos ir nepiesātinātas un polinepiesātinātas taukskābes. Dažas no tiem tiek klasificētas kā neaizstājamas, jo cilvēka organisms patstāvīgi tās neražo.
Testa kausēšana
Gatavojoties šī raksta tapšanai, tika nomedīts jauns āpsis. Pēc šāviena tas iekrita alā, un bija drusku bailīgi bāzt roku tur iekšā, lai to izvilktu. Tā kā dzīvnieks bija jauns un vēdera dobumā tauku tam vēl nebija, iekšas tika izlaistas uz vietas. Dīrāšanu gan nolēmu veikt mājās, nevis putekļainajā, nesen uzartajā laukā.
Āpsi nodīrāju, sameklēju nedaudz tauku. Sanāca aptuveni sauja mazu gabaliņu. Ieliku katliņā, to otrā – ar ūdeni pildītā. Tauki kausējās apmēram divas ar pusi stundas. Sanāca vien dažas tējkarotes. Nav slikti, ņemot vērā izejvielu daudzumu un kvalitāti. Sākumā biju uzlikusi vāku, taču pēc tam ieraudzīju, ka zem taukiem katliņā krājas šķidrums – kondensāts no vāka. Tādēļ noņēmu to un gaidīju, kad iztvaikos. Krievijas resursos raksta, ka zemādas tauki un speķis, kas nāk no vēdera, arī kūstot dod buljonu. Ja taukos ir šķidrums, tos atdzesē un pēc tam buljonu nolej vai taukus nosmeļ. Domāju, ka mans eksperiments būs jāatkārto vēlāk rudenī ar pieaugušu āpsi, jo lielākā traukā ar lielāku tauku daudzumu kausēšana varētu noritēt citādi. Un tomēr man izdevās iegūt dažas tējkarotes tīru, ūdens peldē kausētu āpša tauku.
Ja ēdams, tad medījams – Erlends Sebris. “Šauj garām!” #197 epizode
Septembra numurā par aļņu selektīvu medīšanu
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
