Liels, stabils un ērts medību tornis. Tam viennozīmīgi ir daudz priekšrocību. Taču liels tornis ir arī gana smags, bez speciālām palīgierīcēm to nav iespējams uzbūvēt, uzreiz novietojot vertikāli. Cita lieta – samontēt to guleniski un pēc tam piecelt kājās vēlamajā vietā.
Tomēr arī šis uzdevums var šķist gana grūts, ja nezina dažus vienkāršus knifus. Viss sākas jau torņa montāžas laikā. Balsti un savilces – gan horizontālās, gan vertikālās – jāizgatavo vienādas. Tāpat tornis jāsamontē tā, lai savilces to noturētu vēlamajos leņķos visu ekspluatācijas laiku. Īpaši svarīgi tas pacelšanas laikā, lai konstrukcija nesavērptos. To, vai attālumi un leņķi konstrukcijā ir vienādi un var fiksēt savilces, viegli iespējams pārbaudīt ar auklu. Tas ir ērtāk, nekā ikreiz mērīt ar mērlenti.
Torni montējot, apakšējie šķērskoki jāpiestiprina aptuveni metra attālumā no atbalsta stabu galiem. Savukārt apakšējiem šķērskokiem jāveido 40 cm gari gali. Tiem jāatbalstās uz cieta, stabila pamata, lai torņa pacelšanas laikā tie neslīdētu un nodrošinātu konstrukcijas griešanos un pacelšanos.
Kad vējš nogāzis torni, tas jāpaceļ! Tornis no Paulhunter.lv
Kad torņa pamata konstrukcijas samontētas, nepieciešamas divas garas un izturīgas virves. To vienus galus piestiprina vietās, kur vēlāk montēs jumta konstrukcijas. Otrus galus piesien automašīnai. Svarīgi, lai automašīna pacelšanas laikā brauktu atmuguriski, ļaujot braucējam kontrolēt situāciju. Velkot virves, tornis sāk svērties, atbalstās ar apakšējiem balstiem pret zemi, un to var viegli piecelt. Atliek piestiprināt kāpnes un pabeigt torņa iekārtošanu. Ierīkojot kāpnes, nedrīkst taupīt uz kāpšļu rēķina. Attālums starp kāpšļiem ne vairāk kā 25–27 centimetri. Tad arī gados vecāki mednieki bez īpašām pūlēm varēs ērti tornī iekāpt un arī nokāpt zemē.
Metrs, kas jāievēro no balstu apakšas līdz pirmajam šķērskokam ir aptuvens lielums. Torņa balsti ar laiku sāk pūt. Kad koksne sabojājusies, balstu noīsina, līdz satrunējusī koksne aizvākta. Protams, tornis kļūst mazliet zemāks, taču droši izmantojams vēl tikpat ilgi.
Žurnāla Medības jūlija numurā lasi par limitiem
