Daudziem medniekiem un nemedniekiem ir zināma šī problēma – suns nevēlas lēkt automašīnas bagāžniekā un, tiklīdz saimnieks to atver, laižas lapās, izvairās vai pat paslēpjas. Ko darīt? Kā iemācīt sunim patstāvīgi iekāpt mašīnā?
Kāpēc suns negrib lēkt mašīnā? Iemesli varētu būt visdažādākie. Tās varētu būt atmiņas par kucēna vecumā piedzīvotu nepatīkamu atgadījumu ar mašīnām vai vestibulārā aparāta traucējumi, kas padara braucienu nepatīkamu – daudziem kucēniem ir nelaba dūša mašīnā. Gluži kā bērniem. Iespējams, saimnieks bijis pārāk uzstājīgs un pat dusmīgs, kad mēģinājis kucēnam iemācīt ielēkt mašīnā. Vai, gluži otrādi, pārāk ilgi nav ļāvis sunim pašam iekāpt, bet ikreiz to iecēlis, un tagad suns vienkārši ir izlaidies. Ar šādu situāciju bieži saskaras lielo šķirņu suņu saimnieki, jo viņu kucēniem patiešām nav atļauts lēkt vai kāpt pa kāpnēm pirmajos dzīves mēnešos. Tas var negatīvi ietekmēt locītavu attīstību.
Var būt vēl arī citi iemesli, taču rezultāts ir viens – kad suns jādabū mašīnā, tas prasa daudz laika un emociju.
Kā būtu jārīkojas?
Galvenais, kas ir jāsaprot: suņi ir kā bērni. Vislabāk tie apgūst jaunas lietas, mācoties rotaļā. Apmācībai ir jābūt jautrai un nepiespiestai, ar izcilu balvu par katru izpildītu komandu. Arī bagāžnieka problēma ir risināma tāpat. Lai iemācītu sunim ielēkt mašīnā, vajadzēs rotaļlietu un kārumu. Mantiņa var būt pavisam jauna un vilinoša, piemēram, pūkaina pīle ar pīkstuli vai arī suņa iemīļotā rotaļlieta, kas viņam ļoti, ļoti patīk. Tātad tas, kas sunim liksies vispievilcīgākais. Un noteikti vajadzēs kārumu. To var izmantot kā galveno motivāciju un kā balvu par izpildīto uzdevumu.
Kas jādara? Sunim jāparāda manta, jāpaspēlējas ar to nedaudz, vilinot skriet pakaļ. Pamazām jātuvojas mašīnai un brīdī, kad suns, rotaļā sekojot, tuvosies atvērtam automašīnas bagāžniekam, manta ir jāiemet iekšā un jādod komanda, piemēram, Hop!
Ja suns ielec iekšā, viņš nekavējoties ir kārtīgi jāpaslavē, jāsamīļo un jāiedod našķis. Ja ar pirmo reizi nesanāk, rotaļa jāturpina.
Jāpanāk, lai suns aizraujas tik ļoti, ka ielec bagāžniekā aiz inerces, neapzināti. Tā viņš pārvarēs bailes vai nepatiku, taču uzslava un balva no saimnieka puses liks viņam saprast, ka ielēkt mašīnā patiesībā ir ļoti labi.
Tāpat ir jārīkojas, ja sunim ēdiens ir svarīgāks par mantu. Ir suņi, kuri labāk strādā par kārumu nekā par rotaļu. Šādi treniņi ir jāatkārto, kamēr ielēkšana bagāžniekā vairs nesagādā problēmas ne saimniekam, ne sunim. Arī turpmāk, kad suns izpilda komandu un ielec mašīnā, ir vērts viņu paslavēt. Tomēr svarīgi atcerēties – visu ar mēru, pārspīlēt ar rotaļām nevajag. Tas jāturpina, kamēr sunim ir interese par mantiņu.
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” novembra numurā
