Aizvadītajā gadā pēc Saeimas deputātu grupas priekšlikuma tika atvērts Medību likums. Iemesls – atsevišķu idejas virzītāju vēlme medīt staltbriežus arī tad, ja medību iecirknī ir tikai lauksaimniecības zemes, nevis meži, purvi un krūmāji, kā to paredz normatīvais regulējums pašlaik. Kā situāciju vērtē mednieku organizāciju vadītāji?
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Juris Buškevics:
“Šobrīd Medību likumā nebūtu jāmaina nekas! Mēs šobrīd esam ļoti labā situācijā. Mums šobrīd ir ļauts medīt ļoti daudz, varam attīstīt savas medību saimniecības.
Es nevēlos piesaukt nelaimi, taču, ja kaut ko izmainīs, diezin vai mēs varēsim vēl kaut kad saimniekot medību platībās, kā darām to pašlaik.
Katra likuma atvēršana var nest negaidītus pārsteigumus. Tā var ietekmēt medības gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi.
Kvantitatīvajā jomā tie var būt ierobežojumi vairāku sugu medīšanā. Kvalitatīvi tas var nozīmēt medību saimniecības graušanu.
Jau pēc deputāta Putras grupas iesnieguma redzams, ka priekšlikumi par briežu saimniecības minimālās platības samazināšanu var nopietni ietekmēt mūsu medību saimniecību kā tādu. Jēgu zaudētu koplīgumi, kas ļoti konsolidēja medniekus un mednieku biedrības. Tāpat varētu sadrumstaloties arī lielas medību saimniecības, kas šobrīd saimnieko ļoti efektīvi.
Tāpat es ļoti baidos par to, ka šāda platības samazināšana var sagraut koleģiālās attiecības, kas medniekiem ir izveidojušās ar lauksaimniekiem. Šajos gados bija izveidojusies laba prakse, ka mednieki ar savām darbībām atbalsta lauksaimniecību, turklāt to dara bez maksas.”
Vairāk lasi žurnāla Medības janvāra numurā vai portālā lasi.lv.
Pat mežacūkas vilkus ienīst! “Šauj garām!” #318 epizode
👉 Abonē 11 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 11 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības janvāra numurā lasi par ģeniālo un harismātisko vilku!
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
