“Ko man darīt kā meža īpašniekam, kad pēc pirmajām dzinējmedībām mežā atradu vismaz divu briežu kaulus, kas atgaļoti un sadalīti ar zāģi. Man kā medniekam tas liekas vismaz mednieku ētikai neatbilstoši vai pat sodāmi. Mežu taču apmeklē sēņotāji un citi ļaudis…” Šādu jautājumu redakcijas elektroniskajā pasta kastītē saņēmām no kāda lasītāja.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants skaidro, ka normatīvie dokumenti nosaka konkrētu rīcību attiecībā uz mežacūkām un to blakusproduktiem.
“Pārējo medījamo dzīvnieku pārpalikumus vismaz teorētiski nav aizliegts atstāt mežā. Tas vairāk ir mednieku ētikas un izglītības jautājums, jo pastāv iespēja, ka blakusproduktos mīt slimību ierosinātāji un parazīti, kurus nemaz nevēlamies atstāt mežā. Protams, tie paši mednieki zina teikt, ka vismaz atstātās iekšas sīkie plēsēji un maitēdāji putni apēd dažu stundu laikā.”
Arī Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Valters Lūsis uzskata, ka aprakstītā situācija vairāk ir ētiskas dabas jautājums.
“Normatīvie dokumenti nosaka rīcību attiecībā uz mežacūkām, bet ne pārējiem pārnadžiem. Tas ir ētikas dabas jautājums, kādu vietu aiz sevis atstāj mednieks, kurš tajā darbojies, veicot medījamā dzīvnieka pirmapstrādi. Atliekas, kas paliek mežā, izmanto citi meža iemītnieki savām vajadzībām, lielākoties pārtikai, tās nav uzskatāmas par piesārņojumu. Protams, no mūsu, cilvēku, viedokļa tas nav patīkams skats. Ja arī kādi pārpalikumi mežā tiek atstāti, to nevajadzētu darīt vietās, kas pieejamas citiem cilvēkiem, radot nepareizu priekšstatu par medībām un medniekiem.”
Uzņēmuma Latvijas valsts meži 2015. gadā izdotajā Medību infrastruktūras rokasgrāmatā minēts, ka medījuma blakusproduktus (ādas, iekšējos orgānus vai visu nomedīto dzīvnieku) nav ieteicams atstāt mežā tā, lai tie būtu pieejami citiem dzīvniekiem, jo tie var būt dažādu slimību izplatīšanās avots. Medījuma blakusproduktus ieteicams aprakt, sadedzināt vai arī ievietot konteineros, kas paredzēti dzīvnieku blakusproduktu uzglabāšanai.
Skaidro Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks:
“Runājot par medījamo dzīvnieku blakusproduktiem (izņemot mežacūkas), kas netiek izmantoti, personīgi es neredzu nekādu ļaunumu, ja tie tiek atstāti mežā. Dabā nekas nepazūd, bet tiek izmantots. Vai to izmantos pārtikai citi medījamie dzīvnieki, plēsīgie putni vai kukaiņi, nav tik būtiski. Galvenais, šīs atliekas nekādu piesārņojumu videi neradīs. Speciāli nodarboties ar jaunu teoriju izstrādi, meklēt konteinerus nav nepieciešams. Protams, pret to arī neviens neiebildīs. Ja cilvēkiem ir tāda iespēja šim nolūkam tērēt līdzekļus, to var darīt, taču jārēķinās, ka šis pakalpojums ir maksas. Vienkāršākais risinājums – blakusproduktus atstāt tur, kur dzīvnieks ir nomedīts, tātad mežā. Tomēr jārēķinās, ka vienmēr ir iespēja, ka tos atradīs kāds, kam šādi skati šķitīs nepatīkami, līdz ar to ēna kritīs uz mednieku kopējo tēlu.
Ja būtu runa par mežacūkām, tad mēs visi labi zinām, kas minēts Ministru kabineta noteikumos Nr. 226 par biodrošības pasākumu kopumu medībās. Noteikumi stājušies spēkā 2018. gada 20. aprīlī. Nekādu diskusiju par kārtību nevar būt, un tā ir jāievēro burtiski.”
Sagatavots ar Medību attīstības fonda atbalstu
