Lielai daļai mednieku, īpaši Kurzemē, Ivara Kolodas vārds nebūt nav svešs. Ivars ir Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs un ir ne tikai zinošs veterinārārsts, bet arī ļoti pieredzējis mednieks un dabas fotogrāfs, kura uzņemtās bildes ne reizi vien bijušas žurnāla Medības lappusēs. Ivara uzņemtos kadrus atzinīgi novērtējuši arī fotoizstāžu apmeklētāji, un tās guvušas atzinību televīzijas rīkotajos konkursos.
“Ja arī esmu medībās, ne vienmēr ir jāspiež tas “sprūda gailis!””
Kāpēc tu esi mednieks?
Kas to lai zina, kāpēc esmu mednieks… Iespējams, tam ir dziļas saknes, mans vectēvs bija mednieks. Tēvs gan nemedīja. Es esmu no Stendes un uz Talsiem pārcēlos tikai pēc tam, kad kļuvu par vietējās PVD pārvaldes priekšnieku.
Kad biju vēl mazs puika, vectēvs man rādīja grāmatu “Meža avīze”. Bija tāds izdevums biezos zaļos vākos. Zināju, ka vectēvam ir plinte skapī, tāda ar uzvelkamiem gaiļiem! Rokās jau to viņš man nedeva, taču parādīja gan!
Bēniņos skapī atradu tādas mazas kapselītes. Mazākas nekā bisei, taču tās, uzsitot ar āmuru, radīja pamatīgu blīkšķi! Bez tādas izklaides laikam nav uzaudzis neviens tā laika puišelis, kam rados bija kāds mednieks, kurš, protams, patronas lādēja pats. Tās bises man ir žēl visvairāk. Vectēvs devās mūžībā, un plinti nācās nest uz miliciju. To varēja deaktivēt un pielikt pie sienas. Tieši vectēva dēļ, visticamāk, manī arī ir mednieka gēns.
Visu interviju lasi žurnāla Medības septembra numurā vai portālā lasi.lv.
Kā tikt pie kalpiņa! Lieliska kvalitāte, samērīgas cenas. Video bloga #97 epizode
Žurnāla Medības septembra numurā par to, ka gaļa kokos neaug!
Žurnāla Medības otrajā pielikumā lasi par medību suņiem
