Pagājušajā svētdienā sociālo tīklu platformu Facebook pāršalca ziņa par lāci, kas manīts nu jau pavisam tuvu Rīgai – Piņķu apkaimē. Ieraksta komentētāju vidū šī ziņa gan izsauca dažādas emocijas – daļa uztraucās par savu turpmāko drošību, bet citi pat apšaubīja ziņas patiesumu. Lai nu kā, šis nav pirmais un noteikti nebūs arī pēdējais gadījums, kad velosipēdistu, gājēju un atpūtnieku ceļi krustojas ar lielā plēsēja takām. Līdzīgu situāciju Kurzemē šogad piedzīvojusi arī Ilze Tiltiņa.
Tikšanās Vaiņodes pusē
Ilze stāsta: “Tā bija sestdiena, 12. jūnijs. Tobrīd braucu ar velosipēdu no Vaiņodes puses, kad ievēroju, ka no krūmiem uz ceļa parādījās tāds tumšs apveids, kam sekoja vēl divi mazāki apveidi. Pirmajā mirklī šķita, ka tā ir mežacūka ar saviem sivēniem. Es apstājos un pēkšņi sapratu, ka tā tomēr ir lācene ar diviem lācēniem, kas atrodas no manis apmēram 200 metru attālumā. Pēc brīža ceļam pāri pārskrēja arī trešais lācēns.”
Kā Ilze atklāj, sajūtas esot bijušas visai dīvainas un esot bijis grūti izlemt, vai iesākto ceļu turpināt, vai labāk griezties riņķī un braukt atpakaļ. “Tā es kādas desmit minūtes vēl pastāvēju un nogaidīju, lai dzīvnieki paspēj paiet tālāk no ceļa un izlēmu braucu tālāk. Priecājos, ka mūsu tikšanās notika pa gabalu nevis aci pret aci, jo esmu dzirdējusi, ka lācenes mēdz agresīvi aizstāvēt savus mazuļus, bet šoreiz četrotne manu klātbūtni pat neievēroja,” atceras Ilze.
Lācis Pierīgā
Sazinājāmies arī ar Daci Enci, kas labprāt piekrita dalīties savos iespaidos par piedzīvojumu, sastopoties ar lāci Pierīgā Piņķu apkaimē.
“Pagājušajā svētdienā, 27. jūnijā, kopā ar savu radinieci un mūsu diviem mazajiem sešgadīgajiem bērniem izlēmām doties velobraucienā līdz Jūrmalai. Kā galamērķi prātā nospraudām veikalu Rimi pie tilta pāri Lielupei netālu no Jūrmalas caurlaižu iegādes automātiem, kur cerējām pēc garā brauciena apēst saldējumu,” stāsta Dace. “Domāts – darīts! Zināms, uz Jūrmalu ved velosipēdu celiņš, ko brīvdienās izmanto ļoti daudz atpūtnieku, tomēr mēs izvēlējāmies braukt pa citu, nedaudz īsāku ceļu. Braucām cauri tunelim zem Jūrmalas šosejas pie Via Jurmala Outlet Village, nogriezāmies uz mazākas taciņas, kas vēlāk kļūst jau par divām mašīnu iebrauktām sliedēm un kas ved cauri plašai pļavai. Braukšana sanāk paralēla Jūrmalas šosejai, un tālāk šis ceļš turpinās cauri mežam līdz izved uz perpendikulāra asfaltēta ceļa, kas nogriežas uz Priedaini. Tā nu mēs četratā nesteidzīgi braucām pa grantēto meža ceļu, un pēkšņi samērā tuvu, apmēram 80 līdz 100 metru attālumā, mūsu priekšā uz ceļa parādījās lācis. Distance līdz dzīvniekam bija pietiekami maza, lai varētu nekļūdīgi noteikt, ka tas nav kāds nomaldījies suns, bet gan īsts lācis. Es tūlīt pat pamāju meitai, lai viņa apstājas un apturēju velosipēdu arī pati. Nespēju noticēt savām acīm! “Tas taču ir lācis,” noteica mana radiniece, kas kopā ar savu dēlu bija tikko kā apstājusies mums blakus. Sajūta bija pilnīgi nereāla! Redzējām, kā dzīvnieks pāriet pāri samērā platajam meža ceļam un dodas tālāk savās gaitās. Uz mūsu pusi tas pat galvu nepagrieza. Tūlīt pat apgriezāmies riņķī un atpakaļ braucām pa vistaisnāko ceļu. Tobrīd šķita, ka braukšanai vairs netraucē ne akmeņi, ne bedres uz ceļa – tik ļoti redzētais mūs bija pārņēmis.”
Dace atzīst, ka citreiz, braucot ar velosipēdu pa šo vietu, bieži vien manījusi arī citus savvaļas dzīvniekus, tomēr lāča parādīšanās bijis patiess pārsteigums. “Līdz ko atbraucām mājās, sākām domāt, kā labāk cilvēkiem paziņot par redzēto. Lai arī šis ceļš nav tik ļoti zināms un izmantots kā, piemēram, netālu esošā velotrase, laiku pa laikam cilvēki to tomēr apmeklē – sievietes pastaigājas ar ratiņiem, skrien un trenējas jaunieši. Turklāt lācis mums bija parādījies gaišā dienas laikā, aptuveni pēcpusdienā. Tā nu izlēmu par mūsu piedzīvojumu pavēstīt ar Facebook starpniecību, publicējot to grupā Labi dzīvot Piņķos un Babītē, un tur mana publikācija izplatījās zibens ātrumā.”
Kā izvairīties no saskarsmes ar lāci un ko darīt, ja tomēr izdodas to sastapt?
Ar padomiem dalās Valsts meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežniecības inženieris medību jautājumos Jānis Ročāns:
– Pārvietojoties brīvā dabā, radi troksni, kāp virsū nokritušiem, sausiem zariem un sarunājies, lai dzīvnieks nācējus sadzirdētu jau laikus un paspētu izvairīties no iespējamās saskarsmes
– Dzīvojot lauku vidē, neradi lācim labvēlīgus apstākļus, proti, bez vajadzības neatstāj ārā pārtikas produktus, rudenī izvāc no ābeļdārza sabirušos ābolus
– Ja esi sastapies ar lāci, saglabā mieru un neveic straujas, asas kustības
– Ja lācis paceļas pakaļkājās, tas ne vienmēr liecina par uzbrukuma draudiem. Ļoti iespējams, ka dzīvnieks ir ziņkārīgs un vēlas labāk pārskatīt apkārtni
– Nebaro dzīvnieku
– Necenties bēgt vai rāpties kokā
– Lēnām atkāpies, nepagriežot pret lāci muguru
Reportāža! Lāči Latvijā. Ko darīt?
Par to, kādēļ lāču vairāk, kā ar tiem sadzīvot un ko darīt. “Šauj garām!” #78 epizode
Lasi un abonē žurnālu Medības!
