Kādā no publikācijām, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) vadītājs Haralds Barviks teica: “Meža dzīvnieku piebarošanas vietas noteikti neveicinās lāču pierašanu pie cilvēka. Es drīzāk baidos par to, ka drīz vien lāči sapratīs, ka Latvijā, atšķirībā no Igaunijas, lāčus nemedī. Tas gan varētu veicināt šo plēsēju interesi par cilvēkiem un apdzīvotām vietām. Igaunijā ir ap 1000 lāču, uzbrukumu cilvēkiem nav bijis, bet jāņem vērā, ka kaimiņos lāču nomedīšanas apjoms ir teju 10% no populācijas, proti, ap 90 lāčiem. Es teiktu tā, ka labāk, lai lāči nāk uz mednieku izveidotajām meža dzīvnieku barotavām, nevis posta bišu dravas vai dodas uz ganībām. Piemēram, ir vairāki reģioni Krievijā, kur jāsadzīvo ar lielu lāču skaitu, tur šādas piebarošanas vietas ir diezgan efektīvas, lai mazinātu postījumu risku. Tur, kur tiek piekopta šāda taktika, nepatikšanu ir krietni vien mazāk. Mednieku ierīkotie barības lauciņi un barotavas, manuprāt, nekādu ļaunumu nenodara no šā viedokļa. Ja lācis paēd barotavā, tad tas ir labāk, nekā dodas meklēt ēdamo tur, kur ir medus, āboli dārzā vai govis ganībās.”
Ierīkojot barotavu, ir jāievēro attiecīgo normatīvo aktu prasības!
Nepareiza rīcība – barība uz zemes. Lācis meža dzīvnieku barotavā pasargās dārzus un māju pagalmus!
Lasi un abonē žurnālu Medības arī nākamgad!
