Latvija noteikusi medību iecirkņus Igaunijā un Lietuvā, no kuriem būs atļauts vest nenodīrātu medījamā dzīvnieka ķermeni uz apstrādes uzņēmumiem Latvijā, pievienojot vien apmācītās personas izsniegtu apliecinājumu.
To paredz nesen apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos nr. 142 Par veterinārajām prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar ES dalībvalstīm. Zemkopības ministrijā, gatavojot noteikumu grozījumu projektu, notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem. Medniecības nozari pārstāvēja Latvijas Mednieku asociācijas vadība.
Noteikumi nosaka veterinārās prasības un veterinārās kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ievedot medījamā dzīvnieka ķermeni nodošanai apstrādes uzņēmumā, ir nepieciešams veterinārais (veselības) sertifikāts vai cits dzīvnieku izcelsmes produktu apriti regulējošos normatīvajos aktos noteikts pavaddokuments. Regulas nr. 853/2004 III pielikuma IV sadaļas II nodaļas 8. punkta b apakšpunktā ir iekļauta atkāpe: ja savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmums, kas ir tuvu medību apvidum, atrodas citā dalībvalstī, transportējot nomedītos dzīvniekus uz šo savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu, var pievienot nevis sertifikātu, bet gan apmācītās personas izsniegtu apliecinājumu.
Eiropas Savienībā spēkā esošie normatīvie akti nenosaka kritērijus attālumam, kādā drīkst transportēt medījumus no medību apvidus vienā dalībvalstī uz medījumu apstrādes vietu citā dalībvalstī. Ir tikai minēts, ka uzņēmumam jābūt netālu no medību apgabala. Tas rada neskaidrības uzņēmējiem un draudus sabiedrības drošībai un veselībai. Tādēļ tika ierosināti, apspriesti un apstiprināti grozījumi, kas nosaka konkrētus medību iecirkņus kaimiņvalstīs, no kuriem drīkst ievest nenodīrātu medījamā dzīvnieka ķermeni, pavaddokumentos iekļaujot tikai apmācītās personas apliecinājumu.
Igaunijā tie būs: Pērnavas, Viljandi, Valgas un Veru apriņķis. Lietuvā noteiktie apgabali ir: Klaipēdas, Telšu, Šauļu, Panevēžas un Utenas apriņķis.
Piegādāt medījumu ar apmācītās personas izsniegto apliecinājumu varēs gaļas apstrādes uzņēmumam Latvijā, kas atrodas ne tālāk kā simt kilometrus no valsts robežas. Vedot medījamo dzīvnieku ķermeņus no attālākiem kaimiņvalstu reģioniem vai uz pārstrādes vietu, kas ir tālāk nekā minētie simt kilometri, būs vajadzīgs veterinārārsta izsniegts sertifikāts.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša skaidro, ka jautājums par regulā minētā termina tuvu medību apvidum būtību pacēlās nevis sakarā ar gaļas ievešanu apstrādei Latvijā, bet gan sakarā ar no vietējiem medniekiem iepirkto medījamo dzīvnieku ķermeņu transportēšanu uz pārstrādes uzņēmumu Igaunijā. Līdz ar to PVD vērsās Zemkopības ministrijā ar jautājumu, ko darīt šādā situācijā, stāsta I. Plīkša. Lai sakārtotu jautājumu, tika izstrādāts un apstiprināts papildinājums Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka: ja medījuma gaļa tiek ievesta Latvijā no minētajiem Igaunijas un Lietuvas apgabaliem un gaļas apstrādes uzņēmums, kas to uzpērk, ir līdz simt kilometru attālumā no valsts robežas ar Igauniju vai Lietuvu attiecīgi, tad veterinārais sertifikāts nav nepieciešams.
Piemēram, ja medījuma gaļu ved no Valgas apriņķa un uzņēmums ir Valkā, pietiek ar apmācītās personas apliecinājumu, bet, ja no Valgas ved uz Ventspili, vajadzēs noteiktu veterinār-ārsta izsniegtu veselības sertifikātu. Mednieki, kuri sadarbojas ar gaļas iepirkšanas uzņēmumiem, zina, ka klientu ērtības labad firmas sūta automašīnu, kas savāc medījamo dzīvnieku tā nomedīšanas vietā. Turpmākās procedūras notiek jau uzņēmumā, un medniekam bēda maza. Vaicāta, vai uzņēmums var sūtīt automašīnu pretī pārdevējam, kas ved medījuma ķermeni no attālākas vietas, piemēram, Igaunijā un tā atbrīvot klientu no nepieciešamības sagādāt veterinārārsta izsniegto veselības sertifikātu, I. Plīkša paskaidroja, ka tas nav atļauts. Svarīgākais ir tas, cik tālu jā-transportē nomedītā dzīvnieka ķermenis, nevis tas, kurā ģeogrāfiskajā punktā tas tiek savākts.
Ja medību iecirknis ir attālākā apriņķī Lietuvā vai Igaunijā vai Latvijas uzņēmums ir tālāk nekā simt kilometrus no valsts robežas, vajadzēs veterinārārsta izsniegtu veselības sertifikātu.Atbildība un pārbaudesApmācītās personas apliecinājums vai valsts pilnvarotā veterinārārsta veselības sertifikāts nenodīrātam medījamā dzīvnieka ķermenim tiek gatavots nomedīšanas vietā. Katram gaļas apstrādes uzņēmuma pieņemtajam nomedītā lielā medījamā dzīvnieka ķermenim līdzi ir jābūt vienam vai otram dokumentam. Bez apliecinājuma vai veterinārā sertifikāta uzņēmums nedrīkst pieņemt nevienu medījumu.
PVD uzrauga un kontrolē medījuma gaļas apstrādes uzņēmumus, taču galvenā atbildība ir pašam uzņēmējam, uzsvēra PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece I. Plīkša. Ja uzņēmējs iesaistās kādā no pārtikas aprites posmiem, tad saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likumu ir pilnībā atbildīgs par to, lai uzņēmums savā darbībā nodrošinātu pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu atbilstoši normatīvo aktu un uzņēmuma deklarētajām prasībām. Uzņēmums, kas saņems nomedītā dzīvnieka ķermeni, pārbauda pavaddokumentus, ar kādiem medījums tiek piegādāts. Neatbilstību gadījumā uzņēmumam ir tiesības medījumu apstrādei nepieņemt un ziņot par iespējamiem pārkāpumiem Pārtikas un veterinārajam dienestam.
Tātad, ja dzīvnieks ir atvests no attālākas vietas Lietuvā vai Igaunijā vai pats uzņēmums atrodas tālāk nekā simt kilometrus no valsts robežas, katram medījamā dzīvnieka ķermenim ir jābūt veterinārajam sertifikātam. Sods par dokumentu iztrūkumu atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam privātām personām ir līdz 350 eiro, bet juridiskajām – līdz 700 eiro. Privātai lietošanaiIevedot nomedītu lielo medījamo dzīvnieku no viesmedībām Lietuvā vai Igaunijā privātā kārtā, ne veselības sertifikāts, ne apmācītās personas apliecinājums nav nepieciešams. Gaļai, kas paredzēta lietošanai uzturā ģimenes un draugu lokā, šāds dokuments netiek pieprasīts. Taču tādu medījumu nodot apstrādes uzņēmumam arī nevarēs, jo, kā jau minēts, katram dzīvniekam, ko uzpērk firmas, tiek prasīts pavadošais dokuments no nomedīšanas vietas.
Starp citu, Latvijas Pārtikas aprites uzraudzības likuma 9.1. pants nosaka, ka persona nodrošina, lai pārtika, kuru tā audzē un lieto patēriņam savā uzturā, nodod savas ģimenes locekļiem un personām, ar kurām tā dala saimniecību, kā arī citām personām mājsaimniecības ietvaros, atbilstu nekaitīguma prasībām saskaņā ar normatīvajiem aktiem pārtikas aprites jomā.Grozījumi Ministru kabineta noteikumos nr. 142 Par veterinārajām prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar ES dalībvalstīm stājas spēkā pēc to publicēšanas Latvijas Vēstnesī.
Vairāķ lasiet žurnāla “Medības” augusta numurā
