Medību suņi ir neaizstājami palīgi ļoti dažādās medību situācijās neatkarīgi no sezonas. Tomēr medību suņiem ir jāiztur liela slodze, viņi pārvietojas cauri krūmiem, purvainiem apvidiem, smagiem laika apstākļiem un bieži tiek pakļauti fiziskām traumām vai saslimšanām. Tāpat kā mednieki, arī medību suņi saskaras ar izaicinājumiem un pārbaudījumiem, un medību suņu saimniekiem ir jāpievērš īpaša uzmanība suņu aprūpei un sagatavošanai pirms, pēc un pat medību laikā.
Medību suņiem, tāpat kā jebkurai citai suņu grupai, ir raksturīgas veselības problēmas, kas saistītas ar viņu aktīvo dzīvesveidu un darbu mežā. Veterinārārste Silva Grīnblate dalās savā pieredzē un vērš uzmanību uz visbiežāk sastopamajām problēmām, ar kurām medību suņi un to saimnieki saskaras.
1. Medību suņi un fiziskas traumas
Medību šķirņu suņi bieži cieš no traumām, kas rodas gan medību laikā, gan tūlīt pēc tām. Grieztas un plēstas brūces, skrambas un sasitumi ir traumas, kurām ir pakļauts ikviens medību suns, kas piedalās dzinējmedībās. Lielākoties gūtās traumas ir nelielas un neietekmē suņa turpmākās medību gaitas. Īpaši lielam riskam ir pakļauti tie suņi, kas dzinējmedību laikā sastopas ar mežacūkām. Nereti pēc satikšanās ar mežacūku suņa saimniekam ir jāreaģē ātri, jo suns var gūt nopietnus ievainojumus. Šajā gadījumā suņa saimniekam kabatā jābūt ne vien veterinārārsta numuram, bet arī aptieciņai, kurā ir viss nepieciešamais, lai sniegtu pirmo palīdzību medību sunim.
“Brūces, kas rodas saskarsmē ar meža dzīvnieku, var būt dažāda smaguma – no nelieliem griezumiem līdz dziļām plēstām brūcēm,” skaidro Grīnblate. Suņa uzvedībai ir jāseko līdzi visu medību laikā. Ja vērojams pēkšņs klibums, izteikta smilkstēšana vai jebkāda cita uzvedības maiņa, tās ir pazīmes, ka kaut kas ir noticis un suns ir jāpārbauda.
“Noteikti jāpiemin arī grieztas un skrāpētas brūces, kas nereti rodas laikā, kad suns, instinktu vadīts, piedalās medījamā dzīvnieka izsekošanā. Skrāpējumi bieži ir uz ķepām vai purna daļā, jo suņi medību laikā ne vienmēr pievērš uzmanību, kur viņi liek kāju. Nereti šādā veidā gūtās traumas nopietnākas ir tieši gludspalvainajiem suņiem, nevis suņiem ar biezāku kažoku,” skaidro veterinārārste.
Nevar aizmirst arī suņu kopdarbu un to, ka suņu komunikācija nereti rezumējas konfliktā. Jo vairāk suņu medībās, jo lielāka nelaimes gadījumu iespējamība. Lielākoties dzinējmedībās piedalās savstarpēji pazīstami suņi, taču situācija var kļūt nepatīkama, ja medībās piedalās viessuns!
2. Acīs, nāsīs vai zem ādas iekļuvuši svešķermeņi
Dažādi svešķermeņi – zari, koka mizas gabaliņi, smilgu fragmenti – ir biežāk sastopamie iemesli ievainojuma radīšanai brīdī, kad suns azartiski skrien cauri mežam. “Bieži esmu saskārusies ar gadījumiem, kad sunim medību laikā zem ādas ir iedūries koka vai zara gabaliņš,” stāsta Grīnblate. Suns ir daudz zemāks par cilvēku, un viņa acis ir pakļautas dažādu zāļu, krūmu un zaru galiem, kas var radīt kairinājumu. Lai arī vairumā gadījumu acu traumas nav nopietnas, tas nenozīmē, ka suņiem nevar gadīties ievainojumi. Ir bijuši gadījumi, kad pēc medībām suns izskatās vesels, taču nākamajā rītā acīs parādās nepatīkamas sekas – tūska un izdalījumi no acīm. Šādā situācijā ir būtiski nekavējoties vērsties pie veterinārārsta.
3. Gremošanas traucējumi
Suņiem ir sastopami gremošanas traucējumi, kas saistāmi ar nepareizi izbarotu medījuma gaļu un kauliem. Atgādinājums medību suņu saimniekiem – suns nedrīkst plosīt medījumu un kārot pēc svaigas medījuma gaļas. Jāatceras, ka svaiga gaļa nevienam sunim nav vēlama, jo nav zināms, kas gaļā mitinās.
“Suņi medību laikā bieži mēdz tīkot pēc neapstrādātas gaļas vai atgriezumiem, kas var izraisīt gremošanas traucējumus,” skaidro veterinārārste. Pārmērīga ēšana vai nepareizs uzturs var radīt kuņģa darbības traucējumus, kas izpaužas kā caureja vai vēdera uzpūšanās. Tāpat jāatceras, ka suņa barošana pirms medībām ir vairāk negatīva nekā pozitīva. Ir svarīgi censties uzturēt mērenu cukura līmeni suņa asinīs, nevis mēģināt to paaugstināt, kā tas būtu nepieciešams, piemēram, maratona skrējējam. Barības vielas, kas konkrētajā dienā veicinās suņa aktivitāti medībās, vairumā gadījumu tika patērētas un metabolizētas no 12 līdz 18 stundas pirms medībām. Ir vairāki veterinārārsti, kas norāda, ka suni pirms medībām barot nav ieteicams, savukārt pusdienlaikā sunim iedot nedaudz un vieglu pārtiku.
Vairāk lasi žurnāla Medības pielikumā Medību suņi vai portālā lasi.lv.
Pat mežacūkas vilkus ienīst! “Šauj garām!” #318 epizode
👉 Abonē 11 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 11 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības janvāra numurā lasi par ģeniālo un harismātisko vilku!
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
