Vilks joprojām daudziem šķiet kā pasaku tēls, kas mīt kaut kur noslēpumainā mežā, taču 2024. gada jūlijā notikušais incidents Nīderlandē apliecina pretējo – vilks ir reāls un potenciāli bīstams dzīvnieks.
Šoreiz par vilku upuri kļuva piecus gadus veca meitenīte. Par spīti centieniem sākotnēji šo informāciju slēpt un sagrozīt, pierādījumi skaidri liecina, ka gūtās traumas ir vilka uzbrukuma rezultāts. Notikušais atklāj ne tikai sabiedrības dezinformāciju šajā jautājumā, bet arī to, cik lielus draudus tas var radīt ne tikai citviet Eiropā, bet arī tepat Latvijā.
Kas patiesībā notika Nīderlandē?
2024. gada jūlijā Nīderlandē tika fiksēts incidents, kurā vilks sakoda piecus gadus vecu meiteni. Lai gan tas ir viens no pirmajiem publiski zināmajiem gadījumiem, kad vilks šajā valstī uzbrūk cilvēkam, ap šo notikumu ātri izcēlās informācijas haoss un manipulācijas publiskajā diskursā.
2024. gada 16. jūlijā Den Treek muižas teritorijā Leusdenē, Nīderlandē notika vilka uzbrukums piecus gadus vecai meitenei, kura piedalījās pēcpusdienas skolas izbraukumā.
Aculiecinieki norāda, ka vilks pienācis meitenei no mugurpuses un sakodis viņu sānā, radot ievainojumus. Pēc kodiena vilks nekavējoties aizbēdzis. Kamēr daži steidzās šo faktu apstrīdēt, sakot, ka traumas gūtas ērkšķu krūmā, neatkarīgi avoti un veterinārārstu ekspertīze apstiprina – tās bija koduma brūces. Turklāt šīs fotogrāfijas redzējis arī vilku eksperts Vācijā Jos de Bruin, kurš pats cietis no vilku uzbrukuma, un viņš skaidri norāda – gūtie ievainojumi atbilst tipiskam vilku kodumam. Foto galerijā redzami arī foto ar ievainojumiem, ko Jos de Bruin guva pēc vilka uzbrukuma. Līdzās bildēs ar bērnam nodarītajiem ievainojumiem, var salīdzināt vilka uzbrukuma pēdas.
Dezinformācija – sabiedrības apdraudējums
Pēc notikušā medijos un politiskajā telpā parādījās pretrunīgi vēstījumi, apšaubot incidenta patiesumu. Tika piesaukts arī eksperts – patalogs, kurš, iespējams, balstoties tikai uz vienu fotogrāfiju, izteica viedokli, ka tā varētu būt skramba, kas gūta no kāda auga. Taču nav skaidrs, kāda bilde viņam tika rādīta. Šādi izteikumi vēlāk tika izmantoti, lai diskreditētu upura stāstu un mazinātu sabiedrības satraukumu. Tas ir bīstami, jo tiek radīta ilūzija, ka vilks nav bīstams – kas ir pretrunā ar realitāti.
Sakoda vai nesakoda? Varbūt iekrita ērkšķu krūmā?
Informācijas un tehnoloģiju laikmetā, katram mediju lietotājam būs viedoklis. Tieši tas arī radījis pamatu tam, ka konkrētais vilka uzbrukums varētu būt safabricēts fakts, taču patiesībā viņiem nav ne jausmas par reālo situāciju.
Tika izveidota interneta vietne, kur, balstoties uz mediju rakstiem, tika publicēti izdomājumi ar pašsacerētu sižetu par notikušo. Tāpat politiķiem tika sūtītas vēstules un e-pasti, kuros tika apgalvots, ka mediju ziņojumi par iespējamo vilku uzbrukumu ir nepatiesi un ka meitenīte patiesībā nav sakosta.
Tā ir nepieņemama attieksme no dzīvnieku tiesību aizstāvju organizācijām, kas apzināti mēģina maldināt sabiedrību, lai par katru cenu saglabātu sabiedrības atbalstu vilku populācijas augšanai Nīderlandē. Tā rezultātā cilvēki, kuri nav pietiekami informēti, var ciest. Turklāt šie apgalvojumi kalpo kā ierocis tiem, kuri nevēlas atzīt vilku radītos riskus Nīderlandes blīvi apdzīvotos rajonos, un tādējādi tiek trivializēts tas, kas patiesībā noticis.
Latvijas realitāte – vilki jau Pierīgā
Kamēr Nīderlande mēģina tikt galā ar pirmo nopietno incidentu, Latvijā situācija kļūst satraucoši līdzīga.
Ziņots, ka vilki manīti ne tikai lauku reģionos, bet arī Pierīgā – piemēram, netālu no Ikšķiles, Ropažu mežos un pat pie Mālpils. Tomēr atšķirībā no citām valstīm, kur jau bijuši vilku uzbrukumi cilvēkiem, Latvijā vilki tiek ierobežoti medīt, kas tomēr attur tos no pārāk pārdrošas tuvošanās cilvēkiem.
Drauds ne tikai suņiem – arī cilvēkiem
Vilki Latvijā jau gadiem ir nopietns apdraudējums mājdzīvniekiem, īpaši suņiem. Nereti tiek ziņots par noplēstiem dzīvniekiem pat pie mājas sliekšņa. Taču līdz ar vilku populācijas pieaugumu un to aktīvāku pārvietošanos apdzīvotu vietu tuvumā, arvien vairāk jādomā par cilvēku un mājdzīvnieku drošību. Vilki, kas zaudējuši bailes no cilvēka, īpaši slimi vai izsalkuši indivīdi, var uzvesties neparedzami. Un tieši šāds scenārijs tika novērots arī Nīderlandē – sākumā šķietami neskaidrs incidents, ko daži mēģina pasniegt kā “skrambu, kas gūta no ērkšķu krūma”, izrādās kodums no savvaļas plēsēja.
Pēdējais laiks rīkoties
Latvijā joprojām valda maldīgs priekšstats, ka vilks cilvēkam nav bīstams. Taču realitāte mainās, un jāsaprot, ka pārāk liels vilku skaits, kombinācijā ar slimiem indivīdiem un zemu baiļu slieksni, ir bīstams. Turpinot ignorēt realitāti, nākamā ziņa par vilku uzbrukumu var skart nevis kādu ārvvalsti, bet mūs pašus.
Lūsis šķūnī un sešu metru attālumā, koijots uz sētas, uzbrukumu riski. Meža ziņas #4
Žurnāla Medības aprīļa numurā lasi par lodes jaudu
