Šobrīd ir iesniegti priekšlikumi grozījumiem Medību noteikumos. Citu starpā ir arī priekšlikums medījamo dzīvnieku sarakstā iekļaut arī mērkaziņu. Protams, ka pret šo priekšlikumu iebilst VARAM, DAP, kā arī dažādas pretmednieciski noskaņotas organizācijas.
Lai pamatotu mērkaziņas medību nepieciešamību, LATMA lūdza Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federāciju (FACE) ar vēstuli vērsties pie Zemkopības ministrijas ar komentāru par iespēju iekļaut mērkaziņu medījamo dzīvnieku sarakstā. Savā vēstulē FACE uzsvēru vairākus pozitīvus argumentus:
1) izvērējot iespēju iekļaut mērkaziņu medījamo dzīvnieku sarakstā, FACE aicina ņemt vērā zinātniskos faktus;
2) mērkaziņa ir medījama kopā 27 Eiropas valstīs, tajā skaitā, Austrijā, Bulgārijā, Kiprā, Dānijā, Igaunijā, Spānijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Maltā, Portugālē, Rumānijā un Lielbritānijā;
3) FACE norāda, ka izvērtējot tādu migrējošo putnu kā mērkaziņas medības, to ilgtspēja jāvērtē gājputnu ceļa nevis vietējās populācijas ietvaros. Latvijas mednieki medītu mērkaziņas no “Eiropas/Dienvidu un Rietumeiropas, kā arī Ziemeļrietumu Āfrikas” populācijas. Tā ir ļoti liela un putnu skaits tiek lēsts no 7 līdz 10 miljoniem. Saskaņā ar IUCN datiem, suga nav apdraudēta, tai ir Least Concern statuss pasaules mērogā;
4) svarīgi, ka jaunākais Eiropas Komisijas zinātniskais novērtējums norāda uz to, ka medības NAV būtisks faktors, kas negatīvi ietekmē sugas populācijas dinamiku. Tādējādi mērkaziņa ir iekļauta tajā kategorijā, kur būtiskākais sugas saglabāšanas faktors ir produktivitāte nevis indivīdu izdzīvošana. Tādā veidā, iekļaujot mērkaziņu Latvijas medījamo dzīvnieku sarakstā, visdrīzāk populācija netiks nekādā veidā apdraudēta. Turklāt, saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem, medības ir legāls nodarbošanās veids. Saskaņā ar Putnu direktīvu, galvenais nosacījums ir tāds, ka medības nedrīkst apdraudēt aizsardzības statusu;
FACE arī uzsver, ka iekļaujot mērkaziņu medījamo dzīvnieku sarakstā, mednieki tiks iesaistīti būtiskos sugas aizsardzības pasākumos, piemēram, biotopu aizsardzībā un saglabāšanā, informācijas sagādāšanai zinātniskiem nolūkiem, tajā skaitā, lai noteiktu vecuma struktūru, kā arī, lai iegūtu informāciju par apgredzenotajiem putniem. Eiropā tieši ar medību starpniecību tiek iegūta plaša informācija par gredzenotajiem putniem, sniedzot būtisku informāciju par populācijas dinamiku un migrācijas ceļiem.
Jaunākā zinātniskā informācija liecina par to, ka mērkaziņas aizsardzības centieniem ir jākoncentrējas tieši uz dzīvotņu saglabāšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu labu produktivitāti. Mērkaziņas populācijas stāvoklis visvairāk negatīvi ietekmē: biotopu zudums, dažādas lauksaimniecības prakses, plēsēju ietekme uz ligzdošanas sekmēm. Medniekiem ir visas iespējas šos negatīvos faktorus mazināt.
FACE secina, ka iekļaujot mērkaziņu medījamo dzīvnieku sarakstā Latvijā, populācija netiks apdraudēta nekādā veidā. Efekts varētu būt pat gluži pretējs, jo mednieki tiks motivēti iesaistīties mērkaziņu populācijas aizsardzības pasākumos, nodrošinot labākus zinātniskos datus.
Šeit var iepazīties ar grozījumiem Medību noteikumos!
FACE Vēstuli lasi ŠEIT!
403 drošības pārkāpumi un 29 nelaimes gadījumi…. “Šauj garām!” #218 epizode
Medības ar Pielikumiem + e-izdevumi + LASI.LV | e-žurnāls Mednieks/Makšķernieks
