Veselīga populācija, maz konfliktu: Latvijas lūšu populācijas apsaimniekošana gadu desmitiem ir bijusi veiksmīga, pamatojoties uz skaidriem aizsardzības pasākumiem un labi regulētām medību kvotām. Nesenie Briseles pasākumi šai virzienā neapšaubāmi šai veiksmīgajai sistēmai kaitēs, pastiprinot problēmas. Savu vērtējumu sniedz Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija.
Eiropas Komisija (EK) ir uzsākusi oficiālu pārkāpuma procedūru pret Latviju saistībā ar valsts veiksmīgo Eirāzijas lūšu (Lynx lynx) apsaimniekošanu, pārsteidzot daudzas ieinteresētās puses. EK uzskata, ka stingri aizsargājama suga nevar būt vienā kategorijā ar medījamu sugu, aicinot Latviju mainīt valsts tiesību aktus.
Pateicoties apstiprinātajam valsts rīcības plānam, Latvijas lūšu populācija ir saglabājusies veselīga un “labvēlīgā aizsardzības stāvoklī”. Tas ir svarīgi ne tikai Latvijai, bet arī Baltijas lūšu populācijas saglabāšanai kopumā. Latvijas plānā ir ietverti svarīgi ieteikumi par zināmu ierobežotu regulējumu ar medībām, ko vajadzības gadījumā var nekavējoties samazināt. Šis plāns ir bijis ļoti veiksmīgs, un EK to pat ieteica kā “labākās prakses” piemēru savā iepriekšējā Vadlīniju dokumentā par stingru aizsardzību.
Latvija spiesta mainīt valsts politiku
EK spiediena dēļ Latvijas valdība 2021. gada decembrī neizsniedza medību atļaujas, lai šādi atrisinātu EK izvirzīto formālo jautājumu. Vēl nesen Latvijas valdība izslēdza lūsi no medījamo dzīvnieku saraksta, iekļaujot to stingri aizsargājamo sugu sarakstā. Sugas zinātāji ir ļoti noraizējušies par lūšu populācijas saglabāšanu Latvijā. Agrāk lielo kaķi ļoti augstu vērtēja mednieki, kuri aktīvi iesaistījās tās monitoringā un iespējamu konfliktu mazināšanā.
Strupceļš
“Esam nonākuši strupceļā, un diemžēl vienīgais zaudētājs būs Latvijas lūši,” teica FACE prezidents Torbjorns Larsons, paužot vilšanos par Eiropas Komisiju: “Ir neizprotami, ka un kā Eiropas Komisija aicina Latviju mainīt veiksmīgu sugas apsaimniekošanas plānu, ko aktīvi atbalsta ieinteresētās puses un kas dod labus rezultātus laikā, kad Eiropai citviet neizdodas saglabāt bioloģisko daudzveidību”.
Kad stingras aizsardzības principu ieviešano noiet greizi
Eiropā ir daudz piemēru tam, kad stingras aizsardzības principu ieviešanai ir bijis neparedzēts un pat negatīvs efekts. Piemēram, Horvātijā pirms 1998. gadā tika ieviestas stingras lūšu aizsardzības prasības, nelikumīgi nogalināti tika apmēram 5% lūšu. Laika posmā no 1999. līdz 2013. gadam nelegāla šo plēsēju nogalināšana sasniedza 60% apmēru no lūšu nāves cēloņiem. Atšķirībā no medībām, nelikumīgu nogalināšanu ir grūti uzraudzīt un novērst, tādēļ šīm stingri nosodāmajām darbībām ir liela negatīva ietekme uz populācijas stāvokli, dzīvnieku izplatību un arī labturību.
Video. Nofilmē, kā lūsis notver stirnu
Lūsis privātmājas pagalmā medī stirnas, no cilvēka nebaidās. Blāzma, Ventspils novads
MEDĪBAS + PIELIKUMI = 6 žurnāli + 2 pielikumi
