Nutrija (Myocastor coypus)
Nutrija ir liela auguma grauzējs, kas labi jūtas ūdeņu tuvumā, kur dzīvo alās vai speciāli izveidotās ligzdās. Šie dzīvnieki savā ziņā ir līdzīgi bebriem, bet augumā mazāki – apmēram 60 cm garumā. Tiem ir apaļas astes un oranži zobi. Nutrijas rada lielus postījumus vietās, kur tās rok alas ūdenstilpju krastos.
Nutriju dzimtene ir Dienvidamerika. Pagājušā gadsimtā vairāki indivīdi izmuka no Austrumeiropas un Austrumvācijas audzētavām, un nu tās ir izplatījušās gandrīz visā Eiropā. Kopš 2016. gada nutriju populācija ir teju vai dubultojusies vietās, kuras ir apsekojusi Vācijas Mednieku asociācija. Nutrija tiek uzskatīta par invazīvo sugu kopš 2016. gada jūlija. Kad nutrijas nonāk vidē, tās ātri var izmainīt ainavu, likvidējot vietējo floru. Zinātnieki arī novērojuši, ka nutrijas kļuvušas par visēdājām, uzbrūkot saldūdens gliemenēm, tādā veidā arī ietekmējot vietējo barības ķēdi. Rezultātā šie dzīvnieki kļuvuši par problēmu visā pasaulē – sākot ar Kaliforniju ASV, beidzot ar Vāciju. Tām nav dabisko ienaidnieku, un tās ir ļoti auglīgas – mazuļu metieni var būt pat vairākas reizes gadā.
Projekts
Hāgenavā Francijā vietējā pašvaldība nolēmusi apkarot šo invazīvo sugu. Lai gan nutrija izskatās nekaitīga un jauka, tomēr tā var radīt daudz postījumu. Pilsētā nutrijas rok alas ūdenstilpju krastos, tos izpostot. 2017. gada pavasarī pilsētā tika novērotas 70 nutrijas. To radītie zaudējumi aprēķināti miljons eiro apmērā.
Pilsētvidē nav iespējams izmantot šaujamieročus, lai nutrijas medītu. Tāpat risinājums nav slazdi vai pat inde, kas apdraud cilvēkus, mājdzīvniekus, automašīnas. Tādēļ Hāgenavas vadība vērsās pie Elzasas Loka mednieku asociācijas, aicinot palīdzēt, jo mednieki ar loku un bultām varētu ļoti sekmīgi medīt nutrijas pilsētvidē.
Projekts tika aizsākts 2017. gada 2. jūlijā, tajā iesaistījās 27 mednieki – gan no Vācijas, gan arī Francijas loka mednieku asociācijām. Desmit nomedītās nutrijas tika nodotas izpētei. Nomedītās nutrijas tika iezīmētas ar marķieri, tāpat ievākti dati par medību norisi.
Kā izrādās, nutrija ne tikai nodara postījumus ainavai, bet arī pārnēsā dažādas slimības un parazītus. Šie dzīvnieki sirgst ar tuberkulozi, pārnēsā lenteņus, nematodes un dažādus aknu parazītus. Pilsētā apmēram 550 medību stundās tikai nomedītas 30 nutrijas. Tiek lēsts, ka katru gadu būtu jānomedī 100–150 nutrijas, lai radītu būtisku ietekmi to populācijai. Projekts apstiprināja, ka loka mednieki var ļoti efektīvi kontrolēt nutriju skaitu pilsētās.
Avots: FACE
“Šauj garām!” jautājums. Medīt mežacūku vai jenotsuni?
Lasi un abonē žurnālu Medības arī nākamgad!
