Laiks kļūst siltāks, saule arvien spēcīgāk sasilda zemi, un līdz ar to aktivizējušies arī mazie, bet ļoti bīstamie posmkāji – ērces. Šobrīd, dodoties pļavās vai mežā ar suni, pavadot laiku dabā, sportojot, rīkojot ģimenes izbraucienus vai medījot, pavisam viegli var pārnest mājās nevēlamus līdznācējus.
Ja pašās pirmajās pavasara dienās visbiežāk bija sastopamas lielākās un vieglāk pamanāmās pieaugušās ērces, tad tagad jau parādījusies arī jaunā paaudze – ērču nimfas, kuras ieraudzīt ir daudz grūtāk.
Tas nozīmē tikai vienu – ir pienācis laiks nopietni domāt par aizsardzību pret ērcēm un to pārnēsātajām slimībām gan cilvēkiem, gan suņiem.
Kā pasargāt sevi un suni
Ir vairāki veidi, kā samazināt risku nonākt kontaktā ar ērcēm. Cilvēkiem paredzēts īpašs apģērbs, kurā izmantoti audumi ar ērcēm atbaidošām vielām. Tirgū ir vairāki labi zināmi ražotāji, kas piedāvā šādu apģērbu, tostarp Rovince, HART, Härkila un citi.
Papildus iespējams izmantot dažādus efektīvus līdzekļus, ar kuriem apstrādāt apavus un apģērbu, tā palielinot aizsardzību pret šiem bīstamajiem parazītiem. Visbiežāk izmantotās aktīvās vielas ir DEET, ikaridīns un permetrīns. DEET ir viena no senāk izmantotajām un efektīvākajām vielām. Tā savulaik radīta militārām vajadzībām un vēl šodien plaši tiek izmantota repelentos. Jo lielāka aktīvās vielas koncentrācija produktā, jo ilgāk un spēcīgāk tas darbojas, tādēļ, izvēloties līdzekli, noteikti jāpievērš uzmanība tā sastāvam.
Suņu aizsardzībai iespējams izmantot gan modernās tabletes, kuru iedarbība ilgst no diviem līdz trim mēnešiem, gan pilienus skaustā, kas arī ir efektīvs risinājums. Tomēr jāņem vērā, ka suns var bieži doties ūdenī, un regulāra peldēšanās šādu līdzekļu iedarbību samazina. Vēl viena iespēja ir pretērču kaklasiksnas, ko piedāvā vairāki ražotāji. To darbības ilgums var būt no dažiem mēnešiem līdz pat gadam, attiecīgi atšķiras arī cena. Svarīgi ir arī novērot, vai sunim nerodas alerģiska reakcija uz izvēlēto aizsardzības līdzekli, un, ja nepieciešams, to laikus nomainīt.
Papildus var izmantot arī izsmidzināmus līdzekļus, ko lieto pirms pastaigām dabā vai medībām. Tos iespējams izmantot gan kā papildu aizsardzību, gan atsevišķi.
Cilvēku saslimstības statistika ir vairāk nekā skaidra
Saskaņā ar oficiālo iestāžu datiem Latvijā joprojām ir viena no Eiropas valstīm, kur ērču pārnēsāto slimību izplatība ir īpaši augsta. To apliecina arī ikgadējā saslimstības statistika, kas liecina par noturīgi augstu riska līmeni.
Ar ērču encefalītu Latvijā ik gadu saslimst vairāki simti cilvēku. Pēdējos gados reģistrēto gadījumu skaits svārstās aptuveni līdz 200 gadījumiem gadā, un pēc šiem rādītājiem Latvija ir starp visvairāk skartajām valstīm Eiropā. Slimībai raksturīga izteikta sezonalitāte – visvairāk saslimšanas gadījumu tiek reģistrēti no maija līdz oktobrim, bet visaugstākais saslimstības vilnis parasti ir vasaras vidū.
Vēl lielāki skaitļi ir, runājot par Laimas slimību. Oficiālie dati rāda, ka Latvijā ik gadu pieaug reģistrēto saslimšanas gadījumu. 2024. gadā Laimas slimība saglabājās plaši izplatīta — gada pārskatā reģistrēti 359 gadījumi, savukārt 2025. gadā to jau bija 539. Lai gan visbiežāk slimību diagnosticē agrīnā stadijā, daļa gadījumu tiek atklāti novēloti, un tas var radīt ilgstošas veselības problēmas.
Speciālisti uzsver, ka augsto saslimstību nosaka vairāku faktoru kopums. Mežainas teritorijas, mitrs klimats un arvien maigākas ziemas rada ērcēm īpaši labvēlīgus izdzīvošanas apstākļus, bet aktīvāks cilvēku brīvais laiks dabā palielina kontaktu ar šiem parazītiem. Tāpēc ērču encefalīta gadījumā visefektīvākā aizsardzība joprojām ir vakcinācija, savukārt Laimas slimības profilaksē īpaši svarīga ir pēc iespējas ātrāka ērces noņemšana un veselības stāvokļa novērošana pēc koduma.
Par suņu saslimšanu statistiku precīzu datu nav
Informācija par suņu saslimšanu ar babeziozi netiek reģistrēta, tādēļ oficiālas valsts mēroga statistikas nav. Tomēr, balstoties uz veterinārārstu prakses datiem, babezioze Latvijā ir viena no biežākajām ērču pārnēsātajām slimībām suņiem. Saslimšanas gadījumi tiek konstatēti katru gadu, un arī šai slimībai raksturīga izteikta sezonalitāte. 2024. gada pavasarī Latvijas medijos, atsaucoties uz veterinārārstiem, tika norādīts, ka slimība Latvijā kļuvusi aktuāla un var būt ļoti bīstama suņiem, savukārt 2025. gada pavasarī atkal ziņots par agri konstatētiem gadījumiem un pat letālu iznākumu.
Vairāk par to, kā pasargāt medību suni no bīstamajām ērcēm un odiem, lasi žurnāla Medības aprīļa numurā!
Visvairāk saslimušanas gadījumu tiek novērots pavasarī un rudenī, tomēr siltās ziemas arvien biežāk pagarina ērču aktīvo sezonu. Vislielākais risks saglabājas mežu un pļavu teritorijās, kur ērču koncentrācija ir visaugstākā.
Atsevišķu veterināro klīniku dati liecina, ka dažās sezonās saslimušo suņu skaits var pieaugt pat vairākas reizes, lai gan šie dati valsts mērogā netiek sistemātiski apkopoti. Medību suņu saimniekiem šī informācija ir īpaši svarīga. Tieši šie suņi pieder pie visaugstākās riska grupas, jo regulāri ir vietās, kur ērču ir īpaši daudz. Prakse rāda, ka profilakse, regulāra suņu pārbaude un aizsardzības līdzekļu lietošana nav kaprīze, bet obligāta nepieciešamība.
Laiks rīkoties
Ērču sezona Latvijā ik gadu kļūst aizvien garāka un intensīvāka, un līdz ar to palielinās risks gan cilvēkiem, gan suņiem. Situācija skaidri parāda, ka ar nejaušiem aizsardzības pasākumiem vairs nepietiek. Nepieciešama konsekventa pieeja, kas ietver piemērotu apģērbu, repelentu lietošanu, regulāru suņu aizsardzību un nemitīgu modrību dabā. Medniekiem un citiem aktīvas atpūtas cienītājiem tas vairs nav izvēles jautājums, bet nepieciešamība.
Svarīgākais ir saprast, ka ērces nav īslaicīga vai lokāla problēma. Tā ir pastāvīga un pieaugoša bīstamība, ko iespējams kontrolēt tikai tad, ja riskus apzināmies un aizsardzības pasākumus ieviešam sistemātiski.
Kad vilks kož kājās, dubultie standarti un nabaga lūšu mamma. “Šauj garām!” #332 epizode
👉 Abonē 8 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 8 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības aprīļa numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
