Lielā sausuma un cilvēku neuzmanības dēļ šopavasar būtiski pieaudzis meža un kūlas ugunsgrēku skaits. Reģistrētie pērnās zāles degšanas gadījumi jau šobrīd pārsnieguši 2025. gada statistikas datus. Un arī izdegušās meža platības jau līdz maija sākumam – vien mēnesi kopš valstī ir meža ugunsnedrošais periods – ir lielākas nekā pērn.
Viena no vietām, kur pavisam nesen – aizvadītajās brīvdienās – bija jādzēš meža ugunsgrēks, ir šī jaunaudze Ķekavas novada Dzērumos. Te nezināmu iemeslu dēļ svētdien mežs dega nepilnu triju hektāru platībā.
Ar uguni glābēji šeit cīnījušies sešas stundas un situācija bijusi saspringta – stiprais vējš liesmas strauji pūtis uz priekšu, arī dzīvojamo māju virzienā.
Video skaties šeit (spied šeit)!
“Tur tikai dūmus mēs redzējām un , tad mēs jau izsaucām. (TV3: Jūs arī izsaucāt?) Jā. Bet bija satraukums, ka ir tik tuvu jūsu īpašumam? Protams. Jo uguns bija ļoti spēcīga. Mēs paši ar ūdeni lējām, jā,” tuvējo māju iedzīvotāja.
Par laimi, kopā ar glābējiem uguni izdevās apturēt pie paša īpašuma robežas. Kopš aprīļa, kad visā valstī noteikts mežu ugunsnedrošais periods, Valsts meža dienests (VMD), kas pirmais dodas uz šādiem izsaukumiem un nepieciešamības gadījumā piesaista arī ugunsdzēsējus, reģistrējis jau 157 meža ugunsgrēkus – tikai par 70 mazāk nekā pērn visa gada laikā.
“Man negribētos teikt, ka šis gads ir kaut kas anormāls. Bet, jā, tas ir sausāks un pavasarī, kamēr vēl nav sadīgusi zāle, meža ugunsgrēki pāriet no kūlas ugunsgrēkiem. Un mēs esam gatavi ar to cīnīties un dzēst,” pauž VMD vecākais eksperts ugunsapsardzības jautājumos Zigmunds Jaunķiķis.
Visbiežāk meži deg Pierīgā, Jūrmalas pusē un Daugavpilī – tātad tur, kur ir visvairāk cilvēku. Tādēļ dienesti aicina ievērot ugunsdrošību, dodoties dabā, turklāt arī šķietami drošās vietās. Piemēram, vien tagad pēc divu dienu darba izdevies nodzēst meža ugunsgrēku pie Lubānas, kur degšana, visticamāk, bija izcēlusies no oficiālajā atpūtas vietā atstāta ugunskura.
“Atpūsties pie dabas vienmēr ir ļoti jauki, bet arī atpūtā beidzot vajadzētu tomēr pasekot līdzi, vai nav palikušas kvēlojošas ogles, neapdzēstas liesmas. Jo, ja sausums turpināsies tad vismazākā dzirkstele, vismazākā neuzmanība var izraisīt plašu mežu ugunsgrēku,” brīdina VMD pārstāvis.
Šogad turklāt daudz deg ne tikai meži, bet arī pērnā zāle. Aizvadītajā gadā bija reģistrēti 900 kūlas ugunsgrēku, kas jau bija milzu pieaugums, salīdzinot ar 440 kūlas ugunsgrēkiem 2024. gadā. gadā, tad šogad VUGD reģistrēti jau vairāk nekā 1000 kūlas ugunsgrēku.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā saka – labā ziņa ir tā, ka samazinās ugunsgrēku skaits, ko izraisa apzināta kūlas dedzināšana. Taču nemainīgi ir tas, ka uz izsaukumiem jādodas, jo iedzīvotāji nav pietiekami uzmanīgi rīkojušies ar uguni.
“Dedzinām tur pērnā gada lapas, savāktos zarus, atstājam ugunskuru bez uzraudzības un arī vējš to visu pastiprina. Biežākais faktors ir cilvēks un tiešām arī izmests izsmēķis šādā sausā periodā var ierosināt šo uguns izplatību ļoti strauji,” norāda VUGD operatīvais dežurants Ilmārs Pūce.
VUGD arī uzsver, lai gan darba ir daudz, ar uzdevumiem tie tiekot galā. To spēj paveikt arī Valsts meža dienests, kuram samazinātā finansējuma dēļ, šogad nācies būtiski samazināt meža ugunsgrēku novērošanas torņu dežurantu skaitu.
“Mēs šogad principā gandrīz atteicāmies no ugunsnovērošanas torņu dežurantiem. Bet turpina strādāt mūsu attālinātā ugunsgrēku novērošanas un atklāšanas sistēma, kas ir izvietota 23 mūsu torņos. 12 atrodas Pierīgā, un 11 Ziemeļkurzemes reģionā,” skaidro VMD pārstāvis.
Jāmin gan, ka Latvijā kopumā ir vairāk nekā 170 ugunsgrēku novērošanas torņu, no kuriem šogad lielākā daļa ir tukša. Tādēļ dienesti cer, ka piepildīsies prognoze par lietu, kam kaut nedaudz, tomēr, vajadzētu samazināt sausumu un līdz ar to arī ugunsgrēku risku.
Kā kūlas dedzināšana ietekmē dabu
Ja raugāmies tikai uz melno zemi pēc ugunsgrēka, patieso postījumu apmēru ir nebūt nav tik viegli novērtēt. Taču tieši pavasarī zālājos un laukmalās koncentrējas ļoti daudz dzīvības. Tur mīt bezmugurkaulnieki, rāpuļi, abinieki, sīkie zīdītāji, ligzdo uz zemes perējošie putni, bet augstākā zālē slēpjas arī medījamo dzīvnieku mazuļi.
Tieši tāpēc kūlas dedzināšana ir īpaši postoša laikā, kad daba mostas. Uguns izplatās strauji, un daudzām sugām vienkārši nav iespējas izglābties. Zālē un zemsedzē var iet bojā kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki, kuru klātbūtne ir pamats visai tālākajai ekosistēmai. Var sadegt arī uz zemes ligzdojošu putnu dējumi un mazuļi, ciest eži, zaķi, ķirzakas, vardes un citi dzīvnieki, kas slēpjas pērnajā zālē. Pavasarī īpaši apdraudēti ir arī stirnu mazuļi, kuri instinktīvi nekustas un paļaujas uz maskēšanos, nevis bēgšanu.
Papildus tiešajam postījumam kūlas dedzināšana degradē arī pašu dzīvotni. Dabas aizsardzības pārvaldes materiālos par zālāju apsaimniekošanu uzsvērts, ka ikgadēja kūlas dedzināšana degradē dabiskos zālājus, samazina sugu daudzveidību un veicina nevēlamas pārmaiņas augu sabiedrībās.
Likums Latvijā ir skaidrs
Latvijas normatīvie akti šajā jautājumā ir nepārprotami. Ministru kabineta Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka teritorija jāuztur brīva no degtspējīgiem atkritumiem, bet 10 metru plata josla ap objektu jāattīra no sausās zāles un kultūraugu atliekām. Tāpat noteikts, ka atbildīgajai personai jāveic pasākumi, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana.
Par kūlas dedzināšanu paredzēta arī administratīvā atbildība. VUGD skaidro, ka par kūlas dedzināšanu fiziskai personai var piemērot naudas sodu no 280 līdz 700 eiro. Ja ugunsdrošības prasību neievērošanas dēļ izceļas ugunsgrēks, sods var būt vēl lielāks, bet juridiskām personām tas sasniedz pat vairākus tūkstošus eiro. VUGD arī informē Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām, un tas var nozīmēt arī platību maksājumu samazinājumu.
Ko darīt, ja redzi kūlas dedzināšanu
Ja redzi, ka tiek dedzināta kūla vai zāle, jārīkojas nekavējoties — jāzvana uz 112 un, ja iespējams, jāinformē arī Valsts policija par pārkāpēju. VUGD norāda, ka gadījumā, ja liesmas kļūst nekontrolējamas, pašam dzēšanu turpināt nav droši — jāatkāpjas drošā vietā un jāgaida glābēji.
Katra aizdedzināta pērnās zāles platība nav tikai melna zeme pēc uguns posta. Tā ir iznīcināta dzīvība, bojāta dzīvotne un risks, kas vienā mirklī var pāraugt nelaimē. Un tieši tāpēc kūlas dedzināšana nav ik pavasara tradīcija, bet aizliegta un bīstama rīcība, kurai mūsdienu Latvijā nav attaisnojuma.
Kosmiskas šaušanas distances, papīra mērķi un gaidāmais Izaicinājuma kauss. Aktuālais SIA Ieroči
👉 Abonē 7 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 7 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības aprīļa numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
