Jūnijs. Laiks, kad dienas ir visgarākās un naktis visīsākās. Mežā beidzies bērnu laiks, un mednieks atkal droši var doties pa medību taku. Šis ir gada gaišākais brīdis – pat pēc pusnakts ar labu dienas optiku var saskatīt medījumu. Pļavās vīst pirmie siena vāli, gaiss smaržo pēc vasaras pilnbrieda, un sirds sitas kā negudra, tālumā pamanot stirnas sarkanbrūno muguru. Kaza vai āzis? Tā ir pirmā doma, pēc kuras seko nākamā un nākamā. Kāda trofeja, cik vecs, saudzējams, vai šis ir tas mirklis, kad Diāna dod? Bet stirnāzis, pacēlis galvu, tramīgi ieklausās apkārtnes skaņās… Kā medniekiem šajā laikā klājies?
Ļoti neparastu stirnāža trofeju ieguvis Oskars Gailums mednieku un makšķernieku kluba Allažnieks platībās Siguldas apkaimē.
“Esmu samērā jauns mednieks. Šī man ir tikai sestā sezona. Taču tāds brīnums man ir pirmais, un, cik zinu, arī kolektīvā nevienam šādas stirnāža trofejas nav. Ragiem ir deviņi žuburi, un var teikt, ka ir pat acu žuburi, gluži kā staltbriedim. Es noteikti vedīšu uz Ogri pie Erlenda Sebra, lai izgatavo skaistu trofeju.
Pļavu mūsu kolektīva platībās nav daudz, lielākoties meži. Tad nu aizbraucu uz vienu no tām, novietoju automašīnu pļavas malā un tālāk gāju kājām. Man bija līdzi trijkājis ieroča atbalstam. Ievēroju kaziņu, kura mani jau bija pamanījusi. Gāju tālāk. Pļavas malā bija siena ruļļi, kur nolēmu apsēsties. Sameklēju kabatā svilpīti, ko biju nolēmis izmēģināt. Taču pēkšņi pļavas vidū kājās piecēlās stirnāzis. Viņš bija gulējis 160 metru attālumā.
Sapratu, ka pieiet tuvāk nav iespējams. Tā kā ragi bija gari, mani pārņēma milzīgs uztraukums! Izšāvu… Lode laikam ķēra mugurkaula radziņus, jo āzis pēc brīža piecēlās un mēģināja aiziet. Raidīju vēl vienu šāvienu. Redzēju, ka trāpījums ir labs, taču dzīvnieks tik un tā gāja projām un pazuda garajā zālē, kas man bija teju līdz zodam.
Man ir Bavārijas asinspēdu dzinējsuns, bet tas šoreiz bija atstāts mājās – pārāk daudz odu un dunduru un suns nevar mierīgi nosēdēt. Nolēmu iet pameklēt pats un, ja neveiksies, tad braukt pēc suņa.
Suni šoreiz nevajadzēja. Izrādījās, āzis pļavas malā bija iekritis dziļā, sausā grāvī, pavisam bija aizgājis 70 metrus.”
Mednieki sarosās! 205 dalībniīeki trenējas šaut lielās distancēs. Vienoti valstij 2024
Abonē žurnālu Medības!
