Avots: Latvijas Sabiedriskais medijs
Augšdaugavas novada Demenes pagastā izsolē plānots pārdot divus lāčus – šo ziņu Latvijas izsoļu mājaslapā izvietojusi Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Izsole paredzēta valsts kustamās mantas – īpaši aizsargājamo lāču – atsavināšanai. Tikmēr satraukuma pilnu vēstuli un lūgumu palīdzēt ar ziedojumiem abu lāču uzturēšanai sociālajos medijos izplatījis mini zoodārzs Raptors Park Demenes pagastā, kura aprūpē abi lācēni izauguši. Zoodārza saimnieki pārliecināti – lāčiem tur arī būtu jāpaliek.
Par lāčiem patlaban rūpējas mini zoodārzā Raptors Park
Divi īpaši aizsargājamie lāči ar latīnisko nosaukumu ‘ursus arctos’ – tēviņš un mātīte – mini zoodārzā “Raptors Park”, kas pirms pieciem gadiem tika izvietots pašā pierobežā, Latvijas tālākajā dienvidu punktā Demenes pagasta Briģenē, nonāca pirms dažiem gadiem. Lāčus tur vienkārši kāds izmeta, teica privātā zoodārza saimnieks Aleksandrs Kalačovs.
“Tie ir brūnie lāči, pie mums tos kāds atveda un izmeta. Bija ierosināta krimināllieta, taču bez rezultāta tā tika slēgta. Tā abi lāči kļuva par valsts īpašumu, jo, visticamāk, tie bija meža iemītnieki, bet viss, kas ir no dabas, pieder valstij. Šie lāči pie mums dzīvo jau trīs gadus. Sanāk tā, ka mēs šos lāčus uzturam par saviem līdzekļiem, kaut arī tie ir valsts īpašums, un mums nemitīgi valsts priekšā par kaut ko ir jāatskaitās, kaut arī mums uz šiem lāčiem nekādu tiesību nav. Un tagad šos lāčus valsts nolēmusi izsolē pārdot. Sanāk tā – kas nopērk, tam arī lāči pieder,” stāstīja Kalačovs.
Abi dzīvnieki ir valstij piekritīgā manta; noteikumi paredz – valsts manta ir jāpārdod
DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode apliecināja lāču turētāja stāstīto par to, kā tie šajā zoodārzā nonākuši, kāpēc notiek šī izsole, un uzsvēra šīs situācijas nopietnību: “Abi dzīvnieki ir valstij piekritīgā manta, kas tika izņemta kriminālprocesa ietvaros. Tā kā šis kriminālprocess noslēdzās, tā bija situācija, ka šie dzīvnieki maziņi nonāca šajā zooloģiskajā dārzā. Lai noskaidrotu, no kurienes tie savvaļā ir paņemti vai atvesti, arī šis kriminālprocess tika ierosināts. Mums valstī nav dzīvnieku patversmes šādiem gadījumiem, un arī Rīgas Zooloģiskais dārzs ne vienmēr var palīdzēt. Pagājušā gada nogalē ir apstiprināti jauni noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcībām ar valstij piekritīgo mantu, un atbilstoši šiem noteikumiem šie lācēni, kas nu jau ir lieli lāči, kā valsts manta ir jāpārdod. Mēs tos nedrīkstam vienkārši nodot.”
Dzīvnieku turētajam bija prasīts par saviem līdzekļiem abus lāčus čipot un sterilizēt. No tā viņš ir atteicies, stāstīja Strode: “Šie dzīvnieki joprojām ir valsts īpašums, bet šo dzīvnieku turētājs joprojām nodrošina visus nepieciešamos apstākļus. Šis lēmums viņam nepatika, tāpēc tika apstrīdēts.”
Rezultātā 12. decembrī DAP izvietoja sludinājumu izsoļu portālā par abu brūno lāču atsavināšanu un pārdošanu. Izsoles sākumcena – 1700 eiro, katrs nākamais solis – 50 eiro. Pieteikties izsolei var līdz 22. decembrim, un izsolei jānoslēdzas 5. janvārī.
Zoodārzs Raptors park lūdz finansiālo atbalstu lāču izpirkšanai
Lai uzturētu tikai vienu lāci, dienā nepieciešami vismaz desmit kilogrami ābolu, ap pieciem kilogramiem īpašās barības, septiņi kilogrami gaļas un vēl vitamīni atkarībā no sezonas. Protams, arī savs voljērs.
Šī zoodārza saimnieki, kas izglāba no nāves mazos lāčus, to apzinājās un, neskatoties uz dzīvnieku neskaidro nākotni, sākuši voljēra izbūvi. Lāči nesaprot izsoles, likumus un formalitātes, sacīja privātā zoodārza saimnieks Aleksandrs Kalačovs. Viņi zina tikai to, kur viņi ir baroti, kur viņiem ir drošība.
Un šis zoodārzs vēlas abus lāčus izpirkt un lūdzis līdzcilvēku finansiālo atbalstu. Tas būtu risinājums, neslēpa DAP.
“Ja šī zoodārza īpašnieks šos dzīvniekus izsola un nopērk, tad tālāk jau viņš rīkojas ar tiem kā ar savu mantu. Mēs no valsts puses tad viņam nevaram vairs kaut ko prasīt darīt pretēji viņa interesēm kā īpašniekam. Taču tas nemaina faktu, ka dzīvnieku turēšanā ir jāievēro normatīvo aktu prasības, jābūt reģistrētai vietai vai zoodārzam, un šajā gadījumā tas jau ir,” pauda Strode.
Ja izsolē nebūs pircēju, sekas lāčiem var būt bēdīgas
Ja gadījumā izsolē pretendentu nebūs, sekas lāčiem var būt bēdīgas. Strode skaidroja: “Tad nāksies pieņemt tos radikālākos lēmumus – dzīvnieku eitanāzija, ja neatrodam citu vietu, bet citu variantu nav.”
Un tā jau kļūst par sistemātisku problēmu, ar ko nākas saskarties DAP.
“Tā jau problēma gadu gadiem un jau vismaz pēdējos 10 gadus. Jo mums valstī nav tādas vietas, kur šādus savvaļas plēsīgos dzīvniekus šādās situācijās var izmitināt, sevišķi tādus kā lielie lāči. Rīgas zoodārza kapacitāte ir izsmelta, bet šādas situācijas rodas gadu no gada un arvien biežāk, jo arī dzīvnieku populācija pieaug,” stāstīja Strode.
Kāds liktenis būs šiem abiem lāčiem, izšķirs izsole.
Kad lācis saplēš palielu mežacūku, balts briedis un lūsis uz sliekšņa. Meža ziņas #20
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Žurnāla Medības decembra numurā lasi par nelikumīgām medībām!
