Kopš šogad iekurināju kūpinātavu, gribējās eksperimentēt arī ar citiem produktiem. Tests paredzēts ar buka cisku un karbonādi. Gatavoju bez receptes, vienkārši iedomājoties, kādu garšu vēlētos, kā arī ņemot vērā apkārt saklausītus padomus.
Pagatavošana
Nolēmu taisīt silto marinādi. Lielā katlā ielēju mazliet ūdens, sabēru tur garšvielas, kas sakrājušās garšvielu groziņā. Pipari, kadiķa ogas, mazliet cukura, sāls, lauru lapas. Principā var izmantot jebko. Ak, jā! Man garšo koriandrs, to nežēloju. Kad tas viss sabērts katlā, visu uzvāra tā, ka, piebāžot katlam degunu, no spēcīgās smaržas gribas atrauties.
Kad šis virču brūvējums bija pagatavots, pielēju aukstu ūdeni un liku marinādē buka cisku un karbonādi. Marinādē viss nostāvēja diennakti, bet var turēt arī ilgāk. Jātur vēsumā – ledusskapī vai pagrabā.
Tad notiek kūpināšanas process. Gribēju savā kūpinātavā to visu pakārt, bet neizdevās, tādēļ nācās visu salikt uz restītes. Nekas, pusceļā apgriezīšu otrādi.
Svarīgi ievērot sentēvu metodi un, pirms visu likt kūpinātavā, produktus saulē apžāvēt. Nezinu, kāpēc, bet tā vajagot. Kūpināšana, izmantojot sausu alkšņa malku, ciskai ilgst apmēram septiņas stundas, turot 60–80 grādu temperatūru.
Var reizēm sanākt karstāks, reizēm temperatūra nokristies, jo visu laiku jau blakus nestāvēsi. Karbonāde gatava ir apmēram pēc trīsarpus četrām stundām.
Kūpināšana ir it kā medību procesa turpinājums. Gaļas marinēšana, kūpinātavas uzraudzīšana, kad pats sāc smaržot pēc gaļas, – tas sniedz tādu mieru.
