Tas ir jautājums, par kuru aizdomājas reti, jo tiek pieņemts, ka brieži, stirnas, aļņi, mežacūkas guļ, bet kaut kur, nez kur. Ir novērots, ka pļaviņā iznāk stirna vai āzis, apguļas, paguļ kādas četrdesmit minūtes, varbūt stundu, tad ceļas kājas un dodas tālāk. Kā tas ir galu galā? Diezgan daudz novērojumu un pētījumu izdodas atrast par baltastes briežiem ASV, kur šī tēma ir diezgan daudz apspriesta, norādot uz to, ka, pazīstot briežu gulēšanas paradumus, iespējams uzlabot savas medību sekmes. Meža dzīvnieki principā guļ tāpat kā cilvēki, bet viss ir atkarīgs no tā, kas ir normāli tajā brīdī.
Jo intensīvāka medību slodze, jo lielāka iespēja, ka dzīvnieki būs aktīvi tieši naktī, kad cilvēka medību iespējas ir samazinātas.
Aukstā laikā svarīgi ir uzņemt barību, kas nodrošina siltumu, tādēļ ļoti svarīgi ir tas, cik daudz laika un enerģijas vajadzīgs, lai barību atrastu. Jo vairāk barības, mazāk traucējumu, jo vairāk un mierīgāk dzīvnieks var gulēt. Dzīvnieka miegu mūsu izpratnē varētu nosaukt par cauru. Dzīvnieks reaģēs uz jebkuru neparastu troksni, spēs acumirklī pamosties un būt gatavs bēgt. Arī cilvēks var uztrenēt savas maņas, lai varētu reaģēt līdzīgi, tomēr savvaļā dzīvnieku izdzīvošana ir atkarīga no spējas laikus pamanīt briesmas un no tām izvairīties. Kāds amerikāņu pētnieks secinājis, ka dzīvnieki var pierast pie dažādiem kairinātājiem. Sākotnēji viņš gājis garām guļošiem briežiem iežogojumā. Vispirms brieži cēlušies kājās un devušies prom, bet pēc kāda laiciņa jau ignorējuši to, ka viņš bijis tuvumā. Tas nozīmē, ka dzīvnieki pierod pie konkrētā notikuma. Tāpat jebkurš savvaļas dzīvnieks pieradīs pie autoceļa vai lidmašīnas radītā trokšņa, varbūt pat nereaģēs, ja garām brauc mašīna, bet, tiklīdz tā apstāsies, tā, mainoties apstākļiem, dzīvnieks metīsies bēgt. Svarīga ir arī vietas izvēle, kur gulēt. Vēsā laikā dzīvnieki centīsies meklēt sauli, kur pasildīties, tāpat meklēs iespēju paslēpties no vēja, mieru meklējot zem eglēm, biezos krūmājos. Mežacūkām, piemēram, ļoti patīk gulēt niedrājos, kur ir sauss, kluss, mierīgs. Nozīme ir arī vēja virzienam, iespējai aizost ienaidnieku vai plēsēju.
Miega paradumi
– dzīvnieku miega paradumi atkarīgi no barības pieejamības un laika apstākļiem
– izdzīvošanas iespējas ir atkarīgas no maņām, tādēļ dzīvnieks ātri mostas un ir gatavs bēgt
– jo vairāk barības, jo mazāks traucējums, jo ilgāku laiku dzīvnieks var veltīt mieram
– mednieka ētika neļauj šaut uz guļošu dzīvnieku, vienmēr jādod iespēja tam aizmukt
Lūši nāk sētā? Cilvēkiem jāpielāgojas sadzīvot ar lielajiem plēsējiem. Meža ziņas #21
👉 Abonē 11 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 11 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības janvāra numurā lasi par ģeniālo un harismātisko vilku!
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
