2023. gada 9. martā raidījums BezTabu publicēja informāciju, ka Dzīvnieku aizstāvji ar iniciatīvu portālā Manabalss.lv cenšas izglābt līdz 80 Rīgas bebru, ko pašvaldība lēmusi nogalināt, dzīvības. Dzīvnieku izmedīšana, cerot risināt bebru sagādātās problēmas, ir bezjēdzīga, uzskata arī bioloģijas doktors, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš. Savukārt žurnālam Medības tika pārmests, ka: “Gan jau jūs sekojat jaunumiem medību alternatīvu izstrādê un izpētē, varbūt nav izdevīgi par to publiski runāt.”
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš tika pieaicināts kā eksperts, kurš toreiz uzskatīja, ka primāri jācīnās ar cēloņiem, kāpēc dzīvniekiem tīk apmesties noteiktās vietās, nevis bebriem, šo metodi pielietojot kā galējo risinājumu problēmas risināšanā. Norādot, ka tikai bebru medības ir netālredzīgas.
2024.gada jūlijā Zootēka savos soctīklu kontos atkārtoti pārpublicējusi šo ziņu, visticāmāk mēģinot pavērst sabiedrības viedokli pret medībām, izmantojot vecus rakstus.
Tāpat organizācija vietnē X publicējusi pētījuma rezultātus, kurā rīdzinieki aicināti paust viedokli par medībām pilsētvidē, secinot, ka 57 % no aptaujātajiem Rīgas iedzīvotājiem uzskatot, ka medības pilsētas teritorijā nav pieņemamas. Interesanti, ka SKDS veiktajā pētījumā piedalījušies 808 respondenti, kas aptaujāti klātienē pēc nejaušības principa. Turklāt viedokli, ka dzīvnieku medības Rīgas teritorijā nav pieļaujamas, jāmeklē citas alternatīvas, biežāk nekā caurmērā pauda sievietes, respondenti vecumā no 45 līdz 54 gadiem, pētījuma dalībnieki ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem, kā arī Kurzemes rajonā, Latgales priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā dzīvojošie.
Komentējot pētījuma rezultātus, Latvijas Mednieku asociācija no sava X konta atbildēja: “Interesanti, kādas būtu tās alternatīvas no Rīgas iedzīvotājiem (kastrēšana, iemidzināšana, ķeršana, piebarošana, utt.) 😅 Dzīvojot Barona ielas dzīvoklī tiešām nav problēmu ar cūkām. Nu tā, diemžēl ir, ka izpratne par dzīvniekiem pilsētniekiem ir tikai par jūrascūciņu Depo.”
Atbildot uz šo komentāru, Zootēka atbildēja, ka: “Smīkņāšanas vietā būtu vērts tomēr iedziļināties, nevis uzreiz atmest jebkādas humānu alternatīvu iespējas. Aptauja ir veikta dažādās Rīgas apkaimēs + noteikti ir kādi citi veidi, kā mazināt cēloņus, kas izraisa dzīvnieku nākšanu pilsētā un interešu konfliktus.”
Ar pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties ŠEIT!
Savukārt 2023. gada iniciatīva SAGLABĀT RĪGAS BEBRU DZĪVĪBU; APPLŪŠANAS PROBLĒMU RISINĀT REĀLISTISKI portālā Manabalss.lv tika izskatīta un noraidīta pēc tam, kad iniciatīvu parakstījuši vien 3053 iedzīvotāji.
Šā gada sākumā portāls Medībām informēja, ka Rīgas pašvaldībā izstrādāti jauni noteikumi par medību regulēšanu galvaspilsētas teritorijā, par kuriem ikviens iedzīvotājs aicināts līdz 5. februārim paust viedokli sabiedriskās apspriešanas laikā.
Medību likumā pašvaldībai dotas tiesības izdot noteikumus par medībām pilsētā gadījumos, kad medījamie dzīvnieki apdraud sabiedrisko kārtību un drošību vai rada postījumus. Rīgas teritorijā ietilpst platības un ūdenstilpes, kurās mīt medījamie dzīvnieki, kas rada postījumus videi, apdraudējumu iedzīvotājiem un var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības vidi pašvaldībā. Noteikumu mērķis ir nodrošināt, lai medījamie dzīvnieki neapdraudētu sabiedrisko kārtību un drošību, samazinātu epizootijas riskus un novērstu postījumus īpašumiem, videi un meliorācijas sistēmām Rīgas pašvaldības teritorijā.
Saistošie noteikumi Par medībām Rīgas valstspilsētas teritorijā nosaka:
1. Rīgas valstspilsētas teritoriju, kurā atļauts medīt gadījumos, kad medījamie dzīvnieki apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, rada postījumus dabai vai īpašumiem, kā arī dzīvnieku slimību un epizootiju draudu gadījumos;
1.1. kārtību, kādā organizējamas medības Rīgas valstspilsētas teritorijā.
2. Medības Rīgas valstspilsētā ir atļautas teritorijā, kas atrodas ārpus teritorijas, kuru ierobežo Slāvu iela, Piedrujas iela, Braslas iela, Gustava Zemgala gatve, Viestura prospekts, Ezera iela, Tvaika iela, Ganību dambis, Lugažu iela, Eksporta iela, 11.novembra krastmala, Ģenerāļa Radziņa krastmala, Krasta iela (pielikums).
3. Medības Rīgas valstspilsētas teritorijā ir organizējamas, ievērojot medību jomu reglamentējošo normatīvo aktu un šo saistošo noteikumu prasības.
4. Medību nepieciešamību, medījamos dzīvniekus, nomedīšanas apjomus, kā arī medībās izmantojamos rīkus, līdzekļus, metodes, paņēmienus un drošības nosacījumus nosaka Rīgas valstspilsētas pašvaldības Medību koordinācijas komisija.
Pēc Saistošo noteikumu izstrādes un publicēšanas virkne nevalstisko organizāciju parakstīja un Rīgas pašvaldībai adresēja atklāto vēstuli, kurā pauž bažas par medībām Rīgā. Vēstules autori norādījuši, ka projekts Par medībām Rīgas valstspilsētas teritorijā ir nepārdomāts, tajā trūkst pamatojuma esošā regulējuma nepietiekamībai. Savukārt Latvijas Mednieku savienības (LMS) valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis pauda viedokli, norādot, ka par zināmu atrautību no realitātes nodēvē dabas draugu priekšlikumu medību alternatīvai – kajēnas piparu un ķiploku stādīšanu pamīšus starp lauksaimniecības kultūrām.
Sākoties plašām diskusijām un izskanot dažādiem muļķīgiem pieņēmumiem, ka Rīgā sāks rīkot medības klasiskā izpausmē. Savu viedokli šajā sakarā pauda arī Linda Dombrovska, žurnāla Medības galvenā redaktore.
Rīgā grasās rīkot dzinējmedības? Kā ir patiesībā? Diskusija
Komentējot Rīgas iedzīvotāju aptaujas rezultātus, redakcija norāda, ka 57 % nebūt nav lielākais vairākums, un visticamāk šāds rezultāts ir izskaidrojams ar neizpratni un zināšanu trūkumu par medībām kopumā. Žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka: “Daudziem medības pilsētā varētu asociēties ar šaudīšanos Vērmanītī, tomēr šāds pieņēmums neatbilst patiesībai. Domes izstrādātajos noteikumos ir ļoti skaidri norādītas teritorijas, kur medības ir atļautas. Tāpat Rīgas pielsētai piekrīt diezgan lielas mežu platības, kur noteikti nepieciešama savvaļas dzīvnieku apsaimniekošana, lai rūpētos par sabiedrības drošību un lai novērstu postījumus. Bieži vien tieši medības ir patiesi vienīgā “humānā” alternatīva, kas pasargātu savvaļas dzīvniekus no stresa, ciešanām un mokošas nāves. Ir tik daudz gadījumu, kad, piemēram, Rīgā iemaldījušies aļņi, kas rezultātā pārvēršas par dzīvnieka dzenāšanu pa pilsētu vairāku stundu garumā, nesekmīgiem mēģinājumiem tos trankvilizēt, iešpricējot dzīvniekiem nepiemērotas trankvilizatoru devas, kas tāpat beidzas ar dzīvnieka nāvi. Attiecībā uz bebriem Rīgā, šobrīd Latvijā to populācija ir ļoti stabila, netiek novērots straujšs pieaugums. Daudzi mednieku kolektīvi ziņo, ka šobrīd ir vietas, kur aktīvu medību dēļ ar mērķi novērst postījumus, bebri ir praktiski izmedīti. Ja seko grāmatu priekšrakstiem, tad protams, Oziliņa kungam ir taisnība, bet reālā dzīvē ne viss vienmēr notiek pēc priekšrakstiem. Ir daudz piemēru tam, ka mednieki, sekojot Latvijas Valsts mežu aicinājumiem samazināt bebru populāciju, to ir arī ilgtermiņā sekmīgi izdarījuši.”
Uzziņai
2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, tika konstatēts vairākkārtējs mežacūku populācijas pieaugums, kas būtiski palielina gan mežacūku nodarīto postījumu draudus, gan rada epizootijas (infekcijas slimību izplatīšanās dzīvnieku vidū) risku. Pārtikas un veterinārais dienests norādījis, ka, konstatējot Āfrikas cūku mēra gadījumus Rīgas teritorijā, tiktu ietekmēts vai pārtraukts gaļas un piena pārstrādes un dzīvnieku barības ražošanas uzņēmumu produkcijas eksports un loģistika pilsētas teritorijā esošajās ostās. Tāpat ievērojamus postījumus meliorācijas sistēmām rada nekontrolēti savairojušies bebri, kuru darbības rezultātā cieš cilvēku īpašumi.
Ja biedrs taujā pēc statūtiem, tas nav jāizslēdz no kluba! “Šauj garām!” #240 epizode
Abonē žurnālu Medības!
