Samērā bieži suņi cieš no čūsku kodumiem. Paaugstināta riska grupā ir medību suņi un medību šķirņu suņi, pat tie, kuri nekad nav bijuši mežā. Nonākot savvaļā, tie cenšas realizēt savu dabisko instinktu aicinājumu un saskaras ar draudiem, kam nav gatavi.
Latvijā ir trīs čūsku sugas un tikai viena indīgā – odze (Vipera berus). Odzes kodums ir bīstams mazo šķirņu suņiem un kucēniem. Pieaudzis vidēja vai liela izmēra suns nenomirs, ja vien tam nepiemīt izteikta alerģija no indēm.
Simptomi:
• uz ādas ir atrodami divi sarkani punktiņi, pirmajās desmit līdz divdesmit minūtēs pēc koduma var notikt asiņošana;
• apātija, nomākts garastāvoklis, vārgums, aizdusa, dezorientācija;
• spēcīgas sāpes koduma vietā, suns pat vairīsies no pieskaršanās traumētajai vietai;
• tūska, koduma vietā veidojas pamatīgs uzpampums, kas var pārvietoties zemāk pa ķermeni;
• siekalošanās, vemšana un caureja;
• atsevišķos gadījumos sirdsdarbības traucējumi, tahikardija un pat infarkts.
Sākumā paaugstinātā ķermeņa temperatūra var strauji kristies, attīstīties toksiska nefropātija ar asiņu parādīšanos urīnā (svaigi eritrocīti), hemorāģisko bumbuļu (zemādas asinsizplūdumi) vietā var rasties nekrozes zonas, var pazemināties asinsspiediens. Tiek bojāti asinsvadi ne tikai skartajā vietā, bet arī visos iekšējos orgānos (plaušās, aknās, nierēs, liesā, smadzenēs), kur tiek konstatēta arī audu tūska un daudzi nelieli asinsizplūdumi. Iespējami arī asinsreces sistēmas traucējumi, asiņošana, sirds muskuļu un nieru bojājumi.
Pats galvenais ir atcerēties, ka čūskas koduma gadījumā suņa stāvoklis var pasliktināties ļoti strauji un katra minūte var nozīmēt lielas problēmas nākotnē. Atsevišķos gadījumos kavēšanas var maksāt sunim dzīvību.
Visbiežāk čūska iekož sunim purnā, kaklā vai ķepā, ja tas uzkāpj rāpulim. Gadījumā, ja čūska iekodusi kaklā, pazodē, apakšžokļa rajonā, pastāv reāli draudi suņa dzīvībai. Attīstoties tūskai, suns var nosmakt.
Ko darīt
Ja saimnieks pamana, ka suns kaut ko meklē zālē, ostās, bet strauji atlec atpakaļ un tad atkal tuvojas tai pašai vietai, kustoties asi un saraustīti, bieži atraujot galvu, jāmēģina nekavējoties suni atsaukt! Iespējams, vēl nav par vēlu!
Ja suns kaujas ar čūsku, purina to, iespējams, jau ir nokodis, suns jāsavāc un rūpīgi jāaplūko. Ja uzreiz neizdodas konstatēt iespējamo čūskas koduma vietu, suns jānovēro vismaz dažas stundas.
Ja ir aizdomas, ka suns sakosts, ir kaut viens no simptomiem, nekavējoties jādodas uz tuvāko veterināro klīniku, vēlams, iepriekš brīdinot ārstu par situāciju.
Pēc veterinārārstu pieredzes, kritiskais laika posms ir 20–30 minūtes. Ja suns nav jauns, ja tam ir novājināta veselība, ja tas ir pavisam neliela izmēra, indes ietekme uz mazo ķermenīti ir lielāka, tādēļ suni var arī nepaspēt aizvest līdz veterinārārstam. Ceļā pavadīta pusstunda tam var izrādīties liktenīga…
Ja nav iespējams ātri tikt līdz veterinārārstam, var mēģināt palīdzēt sunim patstāvīgi.
Ja čūska iekodusi sunim ķepā, vēlams uzlikt šinu un ierobežot suņa iespēju pārvietoties. Var izmantot krātiņu vai transportēšanas būri, mazu suni ieteicams nēsāt uz rokām, lai mazinātu stresu un neļautu tam kustēties. Jo mazāk suns pārvietojas, jo lēnāk inde izplatās pa ķermeni.
Koduma vietai jāuzliek auksta komprese.
Jānodrošina dzeramais ūdens. Var dot arī vieglu tēju ar minimālu cukura daudzumu;
Medību suņu saimniekiem ieteicams izveidot ekstremālo gadījumu aptieciņu. Pret čūskas kodumu sunim jādod antihistamīni – difenhidramīns, suprastīns, tavegils, šoka un tūskas mazināšanai – prednizolons, deksametazons, sirdsdarbības uzlabošanai sulfokamfokaīns (subkutāni) vai valokordīns, korvalols pilienos.
Gadījumā, ja nav citas iespējas, kā ārstēt suni patstāvīgi, nepieciešams sazināties ar veterinārārstu pa telefonu un saņemt konsultāciju, kā rīkoties.
Rehabilitācijas periodā
Ņemot vērā, ka čūskas indes ietekmē sunim var attīstīties sirds, aknu vai nieru mazspēja, ieteicams dot specializētus vitamīnus un minerālus. Esenciale forte – aknu darbības uzlabošanai, jānodrošina veselīgs un aktīvs dzīvesveids, pareiza barošana.
Ko nedarīt
Nekavēties, bet braukt pie veterinārārsta.
Nelikt žņaugus.
Neveikt griezumus ādā.
Nemēģināt atsūkt indi.
Nedzenāt suni, cerot, ka tā inde tiks ātrāk izvadīta no organisma.
Čūskas ir aktīvas no marta līdz oktobrim – šajā periodā jābūt piesardzīgiem. Jātur suns pavadā tajās vietās, kur ir liela iespējamība sastapt čūskas. Jāskatās zem kājām!
Latvijā ir sastopamas trīs čūsku sugas: zalktis, gludenā čūska un odze. Glodene nav čūska, bet gan ķirzaka bez kājām, un tā nekož.
Ja biedrs taujā pēc statūtiem, tas nav jāizslēdz no kluba! “Šauj garām!” #240 epizode
Abonē žurnālu Medības!
