Mednieka mērķis ir panākt, lai medību saimniecībā būtu veselīga dzīvnieku populācija, vienlaikus tiek nodrošināts tas, ka mežam un lauksaimniecības platībām tiek nodarīts pēc iespējas mazāk zaudējumu. Tas it īpaši attiecas uz mežsaimniecību. Ja runājam par briežu selektīvu medīšanu, tas ir salīdzinoši viegli, sākot ar t. s. špīseri un beidzot ar pieaugušu bulli. To var darīt medībās uz gaidi, it īpaši riesta laikā. Grūtāk ir, ja runa ir par selektīvu teļu medīšanu, it īpaši, ja tas jāizdara barā. Tam ir nepieciešamas zināšanas, kā arī pietiekami inteliģenta pieeja. Medību metodes atšķiras, to var darīt uz gaidi, ar pieiešanu vai dzinējmedībās. Par nožēlu, pastāv nepamatots mīts, ka, jo mazāk mežā būs dzīvnieku, jo mazāki būs to radītie zaudējumi. Bet tā tas patiesībā nav. Galvenokārt to ietekmē medību stratēģija, kā arī vairāki faktori, kas nemaz nav saistīti ar medībām, kam ir ļoti liela ietekme uz nodarīto postījumu apjomu. Medījamo dzīvnieku skaits, ja viens blīvums nav pārspīlēti liels, postījumu apmēru ietekmēs daļēji. Pastāv arī zinātniski pētījumi, kas aprēķina optimālo dzīvnieku blīvumu, izmantojot sarežģītus aprēķinu modeļus, formulas un tabulas, ņemot vērā ikgadējo nokrišņu apmēru, ganību vērtību un citus faktorus. Galvenais šo pētījumu secinājums – mežam ir vajadzīgi dzīvnieki, lai augtu. Spriežot par postījumiem, runa ir par ekonomiskajiem zaudējumiem.
Vācijā tiek uzskatīts, ka dzinējmedības janvārī vai pat vēlāk būtu aizliedzamas, jo tam var būt ļoti negatīvas sekas. Ja medījot tiek ņemti vērā šie faktori, ir iespējams samazināt postījumu apmēru.
Piemēram, pīlādži, kas var augt silā, ja tiek apkosti, nerada nekādus zaudējumus, jo tos neizmanto mežsaimniecībā. Ja tiek iestādītas desmit jaunas priedītes nelielā platībā, bet trīs tiek apēstas, arī tas neradīs zaudējumus, jo tāpat koki iet bojā jeb tiks nocirsti, izkopjot jaunaudzi. Lai arī kā plānojat medīt staltbriežus, piedāvāju apskatīt divus svarīgus staltbriežu govju medīšanas aspektus. Pirmkārt, staltbrieži dzīvo barā un ir ļoti sabiedriski dzīvnieki ar ciešu saiti, it īpaši govs un teļa attiecībās. Teļš bez govs parasti tiek brutāli padzīts no bara un reti kad izdzīvo. Tādēļ vien nevajadzētu medīt staltbriežu govi, ja nav iespējams teju vai simtprocentīgi identificēt, ka tai nav teļa, tas gājis bojā vai nupat nomedīts. Tādēļ, medījot individuāli, labāk medīt, ievērojot šādu principu – vecu dzīvnieku vai teļu. Protams, vienmēr jāmedī teļš un tikai tad medījama govs. Tas ne tikai ir ētiski, bet arī vēlāk rada mazāk problēmu. Medījot govi vai teļu barā, jāņem vērā, ka tas radīs grupā paniku un brieži var doties uz citu reģionu pat uz vairākām nedēļām. Tas, vai medīt staltbriežus sezonas sākumā, riesta laikā vai vēlāk dzinējmedībās, ir atkarīgs no medību platību stāvokļa. Ja, piemēram, ir vēlme medīt staltbriežu buļļus riestā septembrī, labāk gaidīt oktobra vidu, lai medītu staltbriežu govis. Vēl viens ļoti efektīvs staltbriežu medību veids ir dzinējmedībās. Tomēr ir jāievēro vairāki būtiski nosacījumi. Lai medītu dzinējmedībās briežus, ir vajadzīga disciplīna, pieredze, kā arī labas šaušanas prasmes. Vācieši iesaka izmantot īskājainus medību suņus un dažus dzinējus, kas pārāk netrenks dzīvniekus, bet liks tiem lēnām un uzmanīgi virzīties uz priekšu. Labāk dzinējmedībās medīt tieši teļus, jo tad ir iespējams pieļaut mazāk kļūdu. Protams, ne visur tas ir iespējams, tādēļ jāvērtē pēc katras individuālas situācijas medību platībās.
Starp govi un teļu ir ļoti cieša saite. Ja teļš zaudē māti, pārējais bars to brutāli padzen un tas, visticamāk, aizies bojā.
Vēl viens staltbriežu medību aspekts ir cieši saistīts ar sugas morfoloģiju, proti, staltbrieži ēd vismaz piecas reizes dienā, kā arī tikpat daudz tie apguļas, lai ēdamo atgremotu. Šis režīms staltbriežiem ir obligāts, jo tie ir atgremotāji. Ja staltbriedim nav laika atpūsties un barību pārstrādāt, tas var novest pie dzīvnieka nāves pat tad, ja tam ir pilns kuņģis. Tas nozīmē, ka medību platībās vajadzētu nodrošināt kā miera zonas, tā arī miera periodus.
Ideālā gadījumā staltbriedim vajadzētu nodrošināt medību platībās gan atpūtas zonas, gan miera periodus, lai tas var barību atgremot. Staltbriežus iztraucējot vai radot tiem stresu, var radīt papildu postījumus mežsaimniecībai.
Staltbrieži, kuri iztraucēti to dabiskajā ganību laikā, vienkārši nevar atteikties no maltītes, bet tiem jāmēģina to darīt tur, kur tie jūtas droši. Tādā veidā arī tiek radīti postījumi koku mizām, kad dzīvnieks ieiet jaunaudzē. Tāpat arī ziemā – staltbrieži cenšas samazināt enerģijas patēriņu līdz pat 70%, proti, sākot ar decembra beigām, kuņģī veidojas tādas kā cistas, kas ļauj labāk pārstrādāt nabadzīgo ziemas barību. Ja šajā laikā dzīvniekiem tiek radīts stress, tie tiek dzenāti, sekas var būt ļoti sliktas. Tie, kas kādreiz iekodušies koka mizā, sapratīs, ka ziemā mizu staltbriedis ēd nevis prieka pēc, bet gan tādēļ, ka tā nepieciešama, lai izdzīvotu. Vācijā tiek uzskatīts, ka dzinējmedības janvārī vai pat vēlāk būtu aizliedzamas, jo tam var būt ļoti negatīvas sekas. Ja medījot tiek ņemti vērā šie faktori, ir iespējams samazināt postījumu apmēru. Brieži būtu jāmedī mierīgi, klusu un saprātīgi.
Vilki ir tur, kur to nav bijis. Saruna ar Jāni Ozoliņu un Valteru Lūsi. “Šauj garām!” #323 epizode
👉 Abonē 10 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 10 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības februāra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
