Cērmes un lenteņi
Kolēģe atsūtīja video – nomedīts āzītis ar maziem un pūkainiem radziņiem. Šāviens nav bijis ļoti veiksmīgs, ticis trāpīts vēderā. Kad āzītis atrasts, pavēries briesmīgs skats. Bija ne tikai redzami tārpi, bet arī visas zarnas kustējušās no parazītu invāzijas. Spriežot pēc video un aprakstītā, iespējams, āzītim bijusi šausminoša cērmju un arī lenteņu invāzija. Medniece rakstīja, ka tārpi bijuši arī gaļā. Protams, ka bez laboratoriska izmeklējuma 100% pareizi diagnozi uzstādīt nevar.
Speciālisti skaidro, ka gaļā varētu būt lenteņu pūslīši. Ja iegriež muskulatūrā, bet tur prosas grauda lieluma balti punkti, tad labāk šādu gaļu uzturā nelietot. Parasti šādi pūslīši novēroti plecu muskulatūrā, bet izteiktāk tieši gremošanas muskulatūrā. Tieši cērmes novērojamas zarnās un plaušās. Ja invāzija ir milzīga, tārpi var krist ārā arī pa muti un degunu. Tas, ka āzītim radziņi bijuši neattīstīti un pūkaini, liecina par veselības problēmām. Dzīvnieks bijis arī augumā ļoti mazs, ļoti iznīcis un tievs.
Šāds dzīvnieks labāk būtu jāutilizē – jāsadedzina vai jāaprok. Mežā tādu atstāt nevar, jo tas radīs jaunas invāzijas draudus. Galvenais, kas jāielāgo, ja dzīvniekam tiek konstatētas jebkādas aizdomīgas veselības problēmas, to labāk uzturā nelietot un sadedzināt vai aprakt!
Nāvējošā baktērija – listērija
Pagājušā gada rudenī izskanēja ziņa, ka Igaunijā pēc inficēšanās ar baktērijām no zivju pārstrādes un fasēšanas uzņēmuma saslimuši deviņi cilvēki, bet divi miruši. Atklājās, ka M.V.Wool ražotnē notikusi ļoti agresīvas listeriozi izraisošas baktērijas – listērijas – mutācija. Kā izrādās, ar listeriozi Eiropā inficējušies 26 cilvēki, no kuriem seši miruši.
Slimību profilakses un kontroles centrs informē, ka listerioze ir akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi. Listerioze ir reta slimība. Eiropā uz vienu miljonu iedzīvotāju reģistrē vidēji divus līdz septiņus saslimšanas gadījumus gadā. Katru gadu tiek reģistrēti kādi listeriozes gadījumi. Tā kā viens no inficēšanās avotiem ir jēla gaļa, par šo saslimšanu rakstām arī medniekiem.
Pazīmes
Listeriozes inkubācijas periods ir trīs līdz 45 dienas, biežāk desmit līdz divdesmit dienas. Slimība sākas pēkšņi ar augstu temperatūru, galvassāpēm, nespēku. Slimības simptomi ir atkarīgi no slimības formas: var būt angīna, konjunktivīts, palielināti limfmezgli, meningīts, encefalīts, sepse. Cilvēka organismā slimības ierosinātājs izplatās ar asinīm un limfu. Infekcijas procesa lokalizācijas vieta parasti ir centrālā nervu sistēma, limfmezgli un iekšējie orgāni.
Vairākām cilvēku grupām ir lielāks risks saslimt ar listeriozi:
– grūtniecēm,
– jaundzimušajiem,
– cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu,
– gados veciem cilvēkiem,
– cilvēkiem, kuri lieto narkotikas vai pārmērīgi lieto alkoholu,
– kolagenožu, ļaundabīgo audzēju, cukura diabēta, imūndeficīta slimniekiem,
– cilvēkiem pēc orgānu transplantācijas,
– cilvēkiem, kuri ilgstoši lieto citostatiķus un kortikosteroīdus.
Izraisītājs
Listeriozi ierosina ārējā vidē izturīgs mikroorganisms Listeria monocvtogenes. Listērijas ir plaši sastopamas dabā – ūdenī, augsnē, tās atrodamas arī uz dārzeņiem. Tās ir ļoti noturīgas un apkārtējā vidē var saglabāties līdz septiņiem gadiem, iztur sasaldēšanu. Vārot un pasterizējot iet bojā trīs minūšu laikā. Listērijas spēj intensīvi vairoties gaļā 4–6° C temperatūrā, tādēļ to nereti dēvē par ledusskapja mikroorganismu. Infekcijas avots ir slimi (dažreiz arī praktiski veseli infekcijas nēsātāji) grauzēji, mājdzīvnieki (arī mājputni). No mājlopiem ar listeriozi vissmagāk slimo aitas. Cilvēks ar listeriozi var inficēties sadzīves kontaktu ceļā caur bojātu ādu vai gļotādu, lietojot uzturā inficētus dzīvnieku izcelsmes produktus, ieelpojot inficētus putekļus, iespējama arī augļa inficēšanās caur placentu no mātes, kura slimo ar listeriozi.
Inficēšanās
Ar listeriozi iespējams inficēties:
– lietojot uzturā termiski nepietiekami apstrādātus gaļas produktus, pienu, nevārītu ūdeni, kas sākotnēji vai sekundāri piesārņota ar listērijām, t. sk. pārtiku, kas ilgstoši tiek uzglabāta ledusskapī, jo listērijas vairojas pārtikas produktos, kas tiek glabāti aukstumā (4–6 oC temperatūrā),
– sadzīves kontakta ceļā, nonākot saskarsmē ar slimiem dzīvniekiem,
– ieelpojot listērijas saturošus putekļus (ādas, vilnas pārstrādes uzņēmumos, kā arī kopjot slimus dzīvniekus),
– auglim grūtniecības laikā transplacentārā ceļā (caur placentu).
Pēdējo gadu desmitu epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka galvenais inficēšanās ceļš ir alimentārais (inficēšanās, kas saistīta ar pārtiku).
Pārtikas produkti, kuros visbiežāk konstatē listērijas:
– jēla gaļa, kā arī citi gaļas produkti (visbiežāk tiek minēta cāļa gaļa, ko lieto sviestmaizēm),
– piena produkti (nepasterizēts piens, mīkstie sieri, piemēram, brinza, feta, kamambērs, rikota, brī),
– augu izcelsmes produkti (dažādi salāti),
– olas,
– dažādas pastētes,
– jūras produkti (gliemenes, zivis).
Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
Apēdi lenteni? Kas notiks? Parazīti medījuma gaļā. “Šauj garām!” #44 epizode
