Augusts – stirnāžu riesta, pīļu un bebru laiks, kad vakaros no meža pļavās sāk velties miglas vāli. Dodoties medībās, savu vietu mednieka kabatā atrod tikko zem ābeles pacelts nokritis sulīgs ābols. Bet nokultajos laukos redzami stirnāži, viņiem riests tuvojas noslēgumam un laiks izvērtēt, vai vietējam karalim nav laiks dot vietu citam. Arī pīles satraukti gaida trešdienas un nedēļas nogales – sācies ūdensputnu medību laiks. Kā medniekiem šajā laikā veicies?
Medību dieviete bijusi īpaši labvēlīga Eināram Kalniņam no Rojas, kuram izdevies nomedīt stirnāzi ar trim ragiem, turklāt visiem ir pat ragu rozetes. Kalniņa kungs stāsta, ka pirmo reizi neparasto stirnāzi pamanījis, kad netālu no mājas braucis ar automašīnu un dzīvnieks gandrīz pakļuvis zem auto riteņiem:
“Kad biju izvairījies no sadursmes, sapratu, ka neko tādu līdz šim neesmu redzējis. Automašīnā bijām visa ģimene. Vēl mazliet pabraucis, apturēju braucamo un teicu: “Viss, brauciens uz bitēm beidzies!” Bija jāsagatavo saimes pārvešanai uz viršu ganībām, tāpēc sieva pukojās – vai to buku tā vajagot!? Bet tāda – ar trim ragiem – manā kolekcijā vēl nav! Atgriezos mājās, paņēmu ieroci un devos uz tuvējām cirsmām. Nekā. Iesēdos medību tornītī otrpus mājas. Iznāca viens āzītis, otrs, taču tie nebija īstie. Iznāca arī kaziņa. Beidzot lapsa, kuru kaimiņiene bija apsūdzējusi vistu zagšanā. Nomedīju kuplasti un devos mājās. Gāju cauri pagalmam palūkoties, kas lauka pretējā pusē, aiz krūmiņiem. Izbāzu galvu caur zariem un ieraudzīju tik ļoti gaidīto āzi! Notupos uz viena ceļa. Patālu jau bija, bet izšāvu! Buks gar zemi! Suns atskrēja un kopā ar mani priecājās par medījumu. Nebiju gaidījis, ka ragi būs tik skaisti. Tādu trofeju Diāna dod vienu reizi mūžā. Pasūtīju āzīša izbāzni. Kad būs gatavs, varēs braukt skatīties!”
Arī Aivaram Skudram no Jēkabpils šis laiks bijis veiksmīgs – izdevies nomedīt skaistu stirnāzi.
Skudras kungs atklāj, ka sezonas stirnāža meklējumi sākti jau pirms buku sezonas sākuma, meklējot vietas, kurās āzis atzīmējies, berzējot ragus gar krūmiem un iezīmējot teritoriju:
“Jau maijā zināju, kur mīt mans āzis, un viņu biju redzējis vairākas reizes. Āzis šķita pietiekami vecs, lai to medītu. Tur ir tāds meža celiņš, pļaviņa un tālāk cirsma. Izcirtumā un pļaviņā viņš arī bija apmeties uz dzīvi. Jūlijā man viņam izdevās pieiet pavisam tuvu klāt, taču riests bija tikko sācies un vēlējos, lai stirnāzis nodod savus gēnus tālāk. Tad vēl nebija domas viņu nomedīt. Tā nu pašās riesta beigās devos medībās. Aptuveni kilometra attālumā no medību vietas atstāju automašīnu un tālāk devos kājām. Apstājos, novietoju ieroci uz atbalsta un sāku gaidīt. Taču jāgaida bija tikai piecas minūtes, kad viņš jau bija iznācis šāviena attālumā. Trofejas sagatavošanu uzticēju draugam, kuram ir lielāka pieredze. Kad trofeja būs gatava, to varēs novērtēt.”
Madaram Opmanim no Ēveles veiksmīga bijusi bebru medību sezonas atklāšana.
Vēstulē viņš raksta: “Sākoties medību sezonai, vēlējos izrauties no ikdienas darbiem, tāpēc vakara gaitā nolēmu doties pastaigā gar sev zināmu bebru apdzīvotu teritoriju. Šo medību vietu izvēlējos, jo tā atrodas netālu no mājām, tā ir labi pārredzama un iešana viegla un klusa. Stāvot un gaidot izdzirdēju netālu esošā kolēģa šāvienu. Tas bija veiksmīgs.Tuvojoties tumsai, nolēmu mest mieru cīņai ar odiem un lēnām doties mājup, bet iekšēji jutu, ka sezona tomēr tiks atklāta. Devos uz auto pusi, kad starp tuvumā esošajiem krūmiem pamanīju viļņus un arī pašu bebrēnu. Kad pārliecinājos par skaidri redzamu mērķi, notēmēju, atdrošināju ieroci un atskanēja šāviens. Arī man bija veicies, un šīgada bebru medību sezona bija atklāta. Atlika vien medījumu nogādāt uz dīrātavu. Kad pirmapstrāde bija pabeigta, savu guvumu aizvedu kolēģim, kurš to apstrādāja tālāk. Šis bebrēns tajā vakarā bija vienīgais, kuru pamanīju, taču konkrētā medību vieta patlaban man ir veiksmīgākā.”
Medību dieviete bijusi labvēlīga arī Aigaram Strelēvicam, kurš medī Kuldīgas novada Laidu pagastā. Viņam izdevies nomedīt neparastu stirnāzi ar nolauztu ragu un traumētu galvaskausu.“
Jau jūlijā ievēroju stirnāzi, kam ir tikai viens rags. No otra palicis mazs stumbenītis. Toreiz nebija iespējas to nomedīt. Klāt augusta trešā nedēļa. Vismaz teorētiski riests jau beidzies, tomēr nolēmu izmēģināt veiksmi. Iepīkstējos reizes trīs un ievēroju āzi, kurš steidzās tuvāk. Viņš apstājās uz grāvja atbērtnes metrus simt no manis un pagrieza sānu. Atlika tikai nomedīt. Kad piegāju klāt, sapratu, ka tas ir mans vienradzis. Interesanti, ka viens rags tam bija nolauzts. Lauzuma vieta jau tumša, tāpēc var domāt, ka tas noticis drīz pēc ragu izaugšanas. Taču bojāts ne tikai rags, bet arī galvaskausa pamatne zem raga rozetes. Iespējams, kāds šāvis uz šo dzīvnieku ar renkuļiem. Taču precīzāk varēs zināt pēc tam, kad taksidermists trofeju būs apstrādājis. Šobrīd tā ir sasaldēta, bet gatava būs septembra sākumā.”
Veiksmīga bebru medību sezonas atklāšanas diena arī Nikam Bercim, kurš medī Vangažu apkaimes mežā.
Viņš raksta: “Bija bebru medību sezonas atklāšanas diena, diezgan drēgns laiks, smidzināja smalks lietutiņš, tomēr nolēmu doties apsekot man zināmās bebru vietas. Paņēmu savu uzticamo Browning pusautomātu, iekāpu mašīnā un devos uz pirmo vietu. Ap pulksten 20 ierados noskatītajā vietā, bet bebru ģimene, kura tur mitinājās, neizrādīja nekādas dzīvības pazīmes. Laika vēl bija pietiekami daudz, tāpēc nolēmu apmeklēt otru noskatīto vietu pavisam netālu. Klusiņām izkāpu no mašīnas un devos uz bebru mājas pusi gar grāvja krastu. Pa ceļam satiku šī gada lapsēnu, paskatījāmies viens uz otru un aizgājām katrs savu ceļu tālāk… Pie bebru mājas iekārtojos zem palielas priedes, lai ērtāka sēdēšana. Pa starpai varēja dzirdēt, kā ierejas buciņš mežā, bet no bebriem – klusums. Pēkšņi no bebru mājas sāka nākt vilnīši! Skaidrs, viens no ģimenes ir izlēmis tomēr doties ārpus mājas. Pagāja minūtes trīs, līdz izlīda ārā bebrs un aizpeldēja… uz otru pusi. Neko darīt, gaidīju tālāk, varbūt paveiksies man arī. Ilgi gan nebija jāgaida, pēc minūtēm 15 atkal tieši tas pats stāsts. Bebrs peldēja uz manu pusi, raidīju šāvienu, un ir! Bebrs uzmeta divus kūleņus un iestājās klusums. Apgāju grāvim apkārt un tiku pie savas mazās šī gada bebrēna trofejas. Atlika tikai medījumu apstrādāt un ādu iesālīt.”
Vairāk lasiet žurnālā Medības
