Pīles pēkšķi no citu putnu balsīm jau pa gabalu spēs pazīt pat tie, kas nepavisam nav putnu pazinēji. Protams, katrai sugai raksturīgā balss nedaudz atšķiras. Šoreiz aplūkosim dažus interesantus faktus par pīļu vokālo komunikāciju. Vai pīles balss atbalsojas? Kādas skaņas spēj radīt mežapīle? Vai pīles līdzīgi kā papagaiļi spēj atdarināt citas skaņas?
Kā rodas balss?
Putnu balss veidošanās ir atšķirīga no cilvēka vai citu zīdītāju balss veidošanās. Cilvēkam un vēl citiem zīdītājiem balss rodas balsenē, kas atrodas elpošanas sistēmas augšējā daļā. Savukārt putnu balsi veido apakšējā balsene jeb sīrings, kas atrodas trahejas apakšējā daļā, kur tā savienojas ar bronhiem. Apakšējās balsenes iekšpusē ir membrāna, kas vibrē, kad tai cauri plūst gaiss. Šim orgānam pievienojas muskuļi, ar kuru palīdzību putns var mainīt skaņas augstumu, skaļumu.
Pīles pēkšķi neatbalsojas – patiesība vai mīts?
Lasot vecāku literatūru angļu valodā, šur tur mēdz parādīties apgalvojums, ka pīles pēkšķēšanai neeksistējot atbalss. Pirms vairāk nekā divdesmit gadiem pie šī apgalvojuma pārbaudes ķērās Salfordas Universitātes akustikas inženieris Trevoks Kokss. Pētnieks ievietoja pīli speciāli sagatavotā telpā, kurā nevar veidoties atbalss, un ierakstīja pēkšķēšanu. Tā būtiski neatšķīrās no tās, ko dzirdam dabā. Tad eksperimentu atkārtoja citā telpā – šoreiz tādā, kas pastiprina jebkuru atbalsi. Pēkšķēšana atbalsojās, turklāt ļoti izteikti. Pēcāk pīle tika novietota vidē, kas simulē akustiskas koncertzāles apstākļus un pēc tam tuvumā esošas klints apstākļus. Beigu beigās tika secināts, ka pīles balsij ir iespējama atbalss, taču tā sāk skanēt tad, kad balss lēnām izdziest un fonētiski saplūst ar balss beigu skaņām. Līdz ar to atbalss nevis nepastāv, bet gan to ir grūti saklausīt.
Visu rakstu lasi žurnāla Medības septembra numurā vai portālā lasi.lv.
Kad krūmu briesmonis saķer aiz ragiem un nelaiž vaļā. Pulsar Oryx LRF XG35 monokļa tests dabā
Žurnāla Medības otrajā pielikumā lasi par medību suņiem
