Ja dzīvnieks aiziet ar asinspēdu, ne vienmēr runa ir par neprecīzu šāvienu. Mēdz gadīties, ka šķietami mierīgs medību vakars vienā mirklī pārvēršas dullā pakaļdzīšanās piedzīvojumā tikai neticamas sagadīšanās dēļ. Ar savu stāstu dalās pieredzējušais asinspēdu meklētājs, mednieks Justs Dzedons.
Viena vai tomēr divas cūkas?
Tumšā rudens vakarā sēžu tornī pie kukurūzas lauka, gaidu mežacūkas. Kā sāk satumst, klāt arī 20 līdz 25 rukšu bars, kas šiverē pa zālāju blakus kukurūzai. Ilgi un kārtīgi izpētu tās termomonoklī un nakts redzamības tēmeklī, līdz izvēlos lielāku cūku. Jūtu, ka šāviens ir labs, pēc tā viss bars saskrien kukurūzā, bet viens dzīvnieks nošķiras un pazūd garajā zālē. Asinis var ieraudzīt uzreiz, un arī ruksis nav ilgi jāmeklē. Šķiet, ka viss labi, var plaukšķināt un priecāties par veiksmīgām medībām, bet… pēkšņi saprotu, ka nav labi. Zālē guļ sivēns, bet droši zinu, ka raidīju šāvienu uz lielāku cūku. Tiešām pārskatījos? Trāpījums arī tāds dīvains – rumpja beigu daļā pirms pakaļkājas, lai gan tēmēju aiz lāpstiņas un arī ierocis bija uz atbalsta. Moka nelāga nojausma, tādēļ pagaidām atlieku domu par došanos uz medniekmāju un no mašīnas izlaižu savu Bavārijas asinspēdu dzinējsuni Rako. Nelieku ne izsekošanas sistēmu, ne aizsargvesti, jo sunim nav dota komanda meklēt, plānojam tikai kontrolgājienu gar lauka malu. Pieres lampiņas gaismā dodamies uz priekšu, un Rako pēkšņi apstājas tieši kukurūzas lauka malā. Pieeju klāt un bingo – vēl viena asinspēda! Tā kā ir tumšs un ruksis nebija mazs, atlieku meklēšanu uz rītu – apmēram pulksten pusseptiņiem.
Visu asinspēdas stāstu lasi žurnāla Medības decembra numurā!
Pievienojies grupai, spiežot uz saites!
Vai noskenē QR kodu!
Grupas noteikumi:
1) ja ievainots dzīvnieks, ieliec info – kur, kas, kad (kontaktējieties personīgi)
2) dod ziņu, vai palīgs atrast
3) pēc meklēšanas visi gaida atskaiti un stāstu, pat tad ja meklēšana neveiksmīga, jo mācāmies no katra gadījuma
4) atļauts publicēts savus meklēšanas veiksmes un neveiksmes stāstus
5) uzdod jautājumu, bet neiegrimstam garās debatēs (grupa ir liela, lai nečakarētu dzīvi grupas dalībniekiem ar bezjēdzīgu retoriku)
6) var publicēt arī noderīgu un interesantu informāciju, kas saistīta ar medību suņiem un asinspēdas meklēšanu
Pamata atziņas no pieredzējušiem meklētājiem:
1) garām ne vienmēr ir garām
2) uzticies sunim, jo ne vienmēr mednieks redz to, kas patiesībā noticis
3) nesačakarējiet pēdu, bet, ja dzīvnieks aizgājis, meklē suni, savādāk ar katru mirkli samazinās iespēja atrast
4) asiņu trūkums nenozīmē “garām!”, ir situācijas, kad asinis parādās pēc 100-300 metriem, citreiz neparādās vispār
5) ja atbraucis palīgs ar suni, piedāvā segt degvielas izdevumus vai pajautā, vai kaut kas saimniekam par palīdzēšanu nav jāmaksā (šis nav maksas pakalpojums, bet tas prasa suņu saimnieku laiku un resursus)
6) Šaujam garām un pārbaudām katru šāvienu!
Saplosīta dzīva! Traģēdija Aknīstē – četri vilki uzbrūk un nogalina medību suni, VMD atļaujas nedod
👉 Abonē 11 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 11 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības janvāra numurā lasi par ģeniālo un harismātisko vilku!
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
