Pagājušajā nedēļā Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks kopā ar Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētāju Juri Buškeviču devās uz Zemkopības ministriju, lai tiktos ar zemkopības ministru Armandu Kraudzi un pārrunātu aktuālo situāciju saistībā ar vilku uzbrukumiem medību suņiem, mājas suņiem un mājdzīvniekiem.
Tikšanās laikā diskusija izvērtās konstruktīva, un Zemkopības ministrijā pret notikušo izturējās saprotoši. Galvenais jautājums, uz kuru jau ilgstoši norāda nevalstiskās organizācijas, ir rīcība gadījumos, kad pēc vilku sezonas vai vilku nomedīšanas limita izsmelšanas notiek uzbrukumi medību suņiem, mājas suņiem, mājlopiem vai citiem mājdzīvniekiem. Šādos gadījumos pastāv augsts risks, ka uzbrukumi atkārtosies, jo vilks ir apguvis vieglu barības ieguves veidu.
Nule kā zemkopības ministrs Armands Krauze savā Facebook dalījies ar savu viedokli par notikušo Aknīstes pusē, kad vilki saplosīja medību suni: “Traģēdija, kurā vilki uzbruka sunim Kairai un vēl vienam sunim, diemžēl nav nejaušība. Kairai tika laupīta dzīvība, un, manuprāt, šāds gadījums – tāpat kā daudzi citi – varēja nenotikt, ja vilku populācijas apsaimniekošana Latvijā būtu balstīta reālajā situācijā dabā, nevis teorētiskos aprēķinos uz papīra.
Realitāte rāda, ka vilku uzbrukumi suņiem kļūst arvien biežāki, tostarp apdzīvotās vietās un cilvēku māju pagalmos. Tas skaidri liecina, ka vilku skaits dabā ir lielāks, nekā uzrāda oficiālie dati. Ja populācijas blīvums būtu sabalansēts, vilkam būtu jāizvairās no cilvēka.
Ir svarīgi atcerēties, ka suns nav tikai dzīvnieks. Daudziem tas ir pilntiesīgs ģimenes loceklis. Īpaši satraucoši ir tas, ka vilku bars šajā apvidū bija zināms jau iepriekš, tomēr medības tika atteiktas formālu iemeslu dēļ. Tas izgaismo sistēmisku problēmu: lēmumi tiek pieņemti “uz papīra” , nevis pēc reālās situācijas dabā.
Vilku populācijas apsaimniekošanai jābalstās realitātē. Pretējā gadījumā šādas traģēdijas atkārtosies, un pastāv risks, ka nākotnē apdraudēti var būt ne tikai dzīvnieki, bet arī cilvēki. Tas ir novēršams, ja rīkojamies savlaicīgi un atbildīgi.”
Diemžēl šis ir nu jau kārtējais skaudrais stāsts par suņa bojāeju vilku uzbrukuma rezultātā, kas skaidri norāda, ka vilkam suns kļuvis par viegli iegūstamu kārumu. Šobrīd mēs runājam par vilku uzvedības maiņu, un faktu, ka vilks vairs nebaidās arī cilvēka klātbūtnes.
Jau iepriekš informērjām, ka zemkopības ministrs atbalstīja ideju par mērķētu problēmvilku izņemšanu no populācijas, tomēr uzsvēra, ka, lai šādu sistēmu varētu ieviest likumīgi, ir jāizpilda vairāki priekšnoteikumi.
Īpaši svarīgi ir, lai uzbrukuma gadījumā medību sunim, mājas mīlulim vai mājlopiem par notikušo nekavējoties tiktu ziņots Valsts meža dienestam, kā arī vietējam medību inspektoram (vai medību inženierim), kurš iespēju robežās ierodas notikuma vietā, izvērtē situāciju un fiksē uzbrukumu. Tāpat nekavējoties jāinformē pašvaldības medību koordinācijas komisija. Pamatojoties uz tās lēmumu, Valsts meža dienests varētu izsniegt nepieciešamās atļaujas konkrētu vilku nomedīšanai konkrētā teritorijā.
Vienlaikus aicinām medniekus izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai pasargātu savus medību suņus, mājas mīluļus un mājlopus no potenciālajiem riskiem, apzinoties, ka ne visi aizsardzības pasākumi vienmēr ir pilnībā efektīvi.
Tāpat aicinām ziņot par vilku klātbūtnes pazīmēm un novērojumiem lietotnē Mednis. Ceram, ka tuvākajā laikā tajā tiks ieviests arī atsevišķs kartes slānis, kas ļaus sekot līdzi vilku aktivitātei un palīdzēs gan medniekiem, gan lēmumu pieņēmējiem labāk izprast situāciju konkrētās teritorijās.
Pateicamies Zemkopības ministrijai par izrādīto interesi, sapratni un gatavību sadarboties, risinot šo medniekiem un sabiedrībai būtisko jautājumu.
Kad naktī, mežā satiec vilku! Cik ļoti jābaidās? Meža ziņas #23
👉 Abonē 11 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 11 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Žurnāla Medības janvāra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
