Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīcā 2. novembrī mednieki svinēja Svētā Huberta, mednieku aizstāvja, svētkus. Šādi svētki šajā baznīcā notiek jau trešo reizi un pulcēja rekordlielu apmeklētāju skaitu.
Pilna baznīca
Lai arī svētdiena lielākajā daļā Latvijas bija lietaina, vismaz Skaistkalnē starp mākoņiem izlauzās arī pa kādam saules staram, un lietus līdz pat vēlam vakaram tā arī nesākās, it kā liecinot, ka medniekiem augstākie spēki ir labvēlīgi. Pelēcīgā diena netraucēja ne medniekiem no apkaimes pagastiem, ne ciemiņiem no tālākiem Latvijas novadiem baudīt svētku gaisotni. Kā atklāja rīkotāji, šoreiz bija sapulcējies vairāk cilvēku nekā abās iepriekšējās reizēs kopā.
Par tradīciju kļuvusi lielajā katlā vārīta medījuma zupa, par ko rūpējās Skaistkalnes mednieku draugi, un Grilētāju biedrības meistaru ceptais iespaidīgais sivēns. Pasākumu ar dažādiem kārumiem atbalstīja Kužums Winery, Jānis Gulbis, restorāns Mežs un kungs un citi. Visu pasākuma laiku darbojās arī amatnieku tirdziņš.
Kad baznīcas velvēs ieskanējās ērģeles, sākās svētku dievkalpojums, kuru vadīja pats Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Plašajā baznīcā visas solu rindas bija pilnas, un daļa atnākušo viesu dievkalpojumu pavadīja, stāvot kājās, turpat zālē.
Pirmo reizi zālē tika ienests arī uz izgreznotām nestuvēm novietots nomedīts briedis, Svētā Huberta svētku simbols. Šāda tradīcija tiek ievērota arī citviet pasaulē, kur svin Svētā Huberta svētkus.
Svētī medniekus un suņus
Dievkalpojuma noslēgumā arhibīskaps svētīja visus atnākušos medniekus un citus dievkalpojuma dalībniekus. Savukārt pēc dievkalpojuma turpat pie baznīcas svētīja medību suņus un to saimniekus.
Vēlāk visi ķērās pie svētku mielasta.
Ko par Svētā Huberta svētkiem domā to dalībnieki?
Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs: “Medniekiem Dievs ir uzticējis rūpes par dabu. Tas ir teikts Svētajos Rakstos. Piemēram, kad vilki savairojas mežonīgos daudzumos un sāk plēst mājlopus, to skaits ir jāierobežo.
Es novēlu medniekiem, lai viņi sargā savu sirdi tīru no netikumiem, no naida un varaskāres. Mednieku misija ir rūpēties, lai zeme un dzīvā radība tiktu kopta un sargāta, un lai dabā būtu līdzsvars.”
Jānis Sils, Kurmenes mednieku kluba Sili vadītājs: “Šis pasākums, pateicoties priestera Andreja Mediņa rūpēm, ir ieguvis pavisam citu nozīmi, kļūstot no teorētiskas svētku dienas par īstiem, reāliem svētkiem. Mēs paši arī tagad esam dziļi iesaistīti šajā svētku rīkošanas procesā. Priesteris vaicāja, vai mēs varam nomedīt īstu briedi, ko parādīt un ienest dievnamā kā upuri, kā tas notiek citās Eiropas valstīs, kur šos svētkus svin. Mēs ar bažām raudzījāmies uz šo lūgumu, taču viss izdevās lieliski – briedis ir nomedīts un tagad ir baznīcā.
Es aicinu arī medniekus citviet Latvijā svinēt šos svētkus un nebaidīties nest medījumu uz baznīcu! Šis ir vēl viens no veidiem, kā mums nākt tuvāk cilvēkiem, rādīt, kas mēs esam un ko mēs darām.”
Pieredzējis mednieks Ēriks Upelnieks: “Šādos svētkos esmu pirmo reizi, taču sajūtas ir fantastiskas! Šāda tradīcija noteikti ir vajadzīga. Tā ir jāattīsta, un svētkiem jānotiek ne tikai šeit, Skaistkalnes baznīcā, bet arī citviet Latvijā. Un jā – tas taču ir lieliski, ka mums, medniekiem, ir arī savs aizstāvis tur, debesīs!”
Uzziņai
Huberts ir dzimis 656.gadā tagadējā Francijas teritorijā, karaliskās Marovingu dzimtas atvases, Akvitānijas hercoga Bertrana ģimenē. Kā daudzi tā laika augstmaņi, arī Huberts bijis kaislīgs mednieks. Pēc sievas nāves dzemdībās Huberts pametis galmu un patvēries Ardenas mežos, kur pilnībā nodevies medībām. Lielās Piektdienas rītā, kad visi ticīgie iet uz baznīcu, Huberts devās medīt. Viņš dzina pēdas lieliskam briedim, taču pēkšņi dzīvnieks pagriezies pret Hubertu, starp tā ragiem parādījās krucifikss un kāda balss teikusi: “Hubert, ja tu nepievērsīsies Dievam un nedzīvosi svētu dzīvi, tu ātri nokļūsi ellē.” Huberts nokāpis no zirga un kritis ceļos brīnuma priekšā. Pēc redzētā viņš atteicies no visiem saviem tituliem un mantojuma par labu jaunākajam brālim Odo, kurš kļuva par Huberta dēla aizbildni. Savu personīgo mantu Huberts izdalīja nabadzīgajiem un mācījās, lai kļūtu par garīdznieku. Vēlāk viņš kļuva par Lježas bīskapu, iemantojot ļaužu mīlestību un pateicību. Huberts miris 727. gadā, bet 1744.gadā Romas pāvests Benidikts XIV viņu kanonizēja. Huberts ir kristiešu svētais, mednieku, medību suņu, mežstrādnieku, matemātiķu, optiķu un metālapstrādes meistaru aizbildnis, kurš pēc nostāstiem esot varējis ārstēt trakumsērgu.
Svētā Huberta svētki Skaistkalnes svētnīcā. Reportāža
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Lasi žurnāla Medības novembra numuru!
